Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Pēdējās izmaiņas veiktas:
19.03.2012

Botāniskā dārza plašajā ārstniecības augu kolekcijā savāktas 270 augu sugas. To vidū ir gan zinātniskajā medicīnā atzīti augi, gan tautas medicīnā lietotas sugas. Informācija par katra auga izmantošanu un ievākšanu minēta uz sugas etiķetes.

Ārstniecības augu drogas satur dažādas fizioloģiski aktīvas vielas, kas iedarbojas uz cilvēka organismu vai arī uz slimību ierosinātājiem, un tāpēc lietojamas slimību ārstēšanai vai profilaksei. Ārstniecības augos šīs vielas neuzkrājas vienmērīgi, tādēļ drogām ievāc tikai tās augu daļas, kurās attiecīgo vielu koncentrācija ir vislielākā.

Ievākšana. Ievākšanas laiks katram augam ir atšķirīgs un atkarīgs no aktīvo vielu sastāva un daudzuma. Augos fizioloģiski aktīvās vielas veidojas un uzkrājas noteiktos auga attīstības periodos. Drogās jācenšas saglabāt visas esošās aktīvās vielas. Lai to panāktu, ārstniecības augi pareizi jāievāc, jāsagatavo un jāizžāvē, jo tikai nelielu daļu augu izmanto svaigā veidā. Vācot augu virszemes daļas, jāraugās, lai uz tām nebūtu lieka mitruma, rasas, kas sekmē drogu bojāšanos. Augu virszemes daļas jāievāc dienas vidū, sausā laikā, pēc rasas nožūšanas. Augu pazemes orgānus (saknes, sakneņus, sīpolus, gumus), kurus pēc izrakšanas jāmazgā, var ievākt arī mitrā laikā.

  • Pumpurus ievāc agri pavasarī, kad tie ir piebrieduši, bet vēl nav atvērušās pumpurzvīņas. Pumpurus noplūc vai arī nogriež zaru slotiņas (bērziem), kuras izžāvē, pēc tam nokuļ, attīra no ziedu spurdzēm un, ja nepieciešams, papildus žāvē. 
  • Mizu ievāc pavasarī pastiprinātas sulu cirkulācijas periodā - aprīlī, maijā, kad tā viegli nolobās no koksnes. Mizu nedrīkst vākt vasarā, jo tad no tās nolobās virsējā korķa kārta un droga nav kvalitatīva. Ievāc ~2 mm biezu mizu no jaunām vasām un zariem, uz kuras vēl nav izveidojusies kreve un nav arī krūmveida ķērpju.
  • Lapas un lakstus ievāc tad, kad augiem izveidojušies ziedpumpuri, vai arī augu ziedēšanas sākumā, kad lapas ir pilnīgi izaugušas. Lapas ievāc sausā laikā. Ievāktās lapas nevajadzētu saspiest; tās jāliek grozos brīvi un, lai novērstu sakaršanu un bojāšanos, pēc tam jāizklāj plānā slānī žāvēšanai. Ievākt var tikai veselas lapas, kurām nav kaitēkļu un rūsas sēņu bojājumu. Lapas nav ieteicams ievākt no netīriem, noputējušiem augiem, kuri aug ceļmalās. Lakstus - auga virszemes daļas ar stumbru, lapām, ziediem, ziedpumpuriem - ievāc līdzīgi lapām, tos nogriežot auga ziedpumpuru veidošanās vai ziedēšanas, dažreiz arī augļu nogatavošanās fāzē. Visbiežāk ievāc augu lakstu galotnes bez koksnainajām stumbra daļām.
  • Ziedus ievāc ziedēšanas sākumā vai pilnas ziedēšanas fāzē. Tos noplūc kopā ar minimāli īsu ziedu kātu vai arī bez tā. No dažiem ziediem ievāc tikai vainagus, piemēram, gaiļbiksītei, parastajam deviņvīruspēkam, vai arī tikai atsevišķus mēlziedus, piemēram, rudzupuķei. Ievāktos ziedus liek grozos nesaspiežot un tūlīt izber plānā slānī žāvēšanai.
  • Augļus un sēklas ievāc atkarībā no to veida un uzbūves. Dažus augļus ievāc ar visiem ķekariem, čemuriem, bet pēc izžāvēšanas tos izberž caur sietu un atdala augļu kātus. Ievāc tikai nogatavojušos, veselus, kaitēkļu nebojātus augļus. Ogas ievāc bez kāta lēzenos grozos. Sausos augļus, kuri nenogatavojas visi vienlaikus, piemēram, ķimenes, dilles, ievāc izlases veidā un pēc tam, kad vairums augļu sasnieguši tehnisko gatavību (augļi ieguvuši brūnganu nokrāsu), izrauj vai noplūc visu augu, sasien kūlīšos, izžāvē, nokuļ, attīra, nodala sīkos negatavos augļus un, ja nepieciešams, vēl papildus žāvē.
  • Saknes, sakneņus, sīpolus un gumus ievāc rudenī, kad sāk dzeltēt vai novīst augu virszemes daļas. Dažus augus pēc virszemes daļu atmiršanas grūti atrast, tādēļ tie jācenšas ievākt veģetācijas perioda beigās, kad vēl augu virszemes daļas labi saskatāmas. Savvaļas augu pazemes orgānus jāievāc tad, kad izbirušas augu sēklas vai arī jāatstāj daži augi sēklu nogatavināšanai. Augu pazemes orgānus izrok ar lāpstu, bet jāraugās, lai tos neievainotu, tāpēc jārok apmēram 20 cm attālumā no auga stumbra un sakņu sistēma jāizceļ kopā ar zemes velēnu. Saknes, sakneņus, kā arī sīpolus un gumus rūpīgi notīra un pēc tam, ievietotus sietos vai grozos, skalo tekošā ūdenī, spēcīgi kratot. Pēc mazgāšanas tos izliek uz sietiem vai audekla, lai notecētu un nožūtu liekais mitrums. No pazemes orgāniem nogriež stumbra paliekas, sīkākās saknītes, izgriež bojātās vietas un tikai pēc tam vītina vai arī tūlīt žāvē. Dažreiz pazemes orgāniem nepieciešama īpaša apstrāde, piemēram, plaucēšana.
  • Vācot indīgu augu daļas, jāievēro aizsardzības noteikumi. Augu vākšanas laikā nedrīkst pieskarties ar rokām pie sejas un pie acīm un pēc darba rūpīgi jānomazgā rokas.

Uzglabāšana. Drogas iesaiņo uzglabā sausās, labi vēdināmās, no tiešiem saules stariem aizsargātās telpās. Drogu iesaiņošanai var izmantot tīrus audekla, papīra maisus, koka vai metāla kastes un stikla traukus. Mājās drogas uzglabā ar vāku noslēdzamās kastēs un stikla vai metāla traukos. Drogu iesaiņošanai var izmantot arī polietilēna izstrādājumus. Tajos nevar uzglabāt ēteriskās eļļas saturošas drogas. Ēteriskās eļļas saturošās un smaržīgās, kā arī stipri iedarbīgās drogas uzglabā atsevišķi no citām drogām.

Zāļu tējas ir visvecākā zāļu forma. Tās gatavo no vienas drogas vai arī no vairāku drogu maisījuma, dažreiz ar sāļu, ēterisko eļļu un citu vielu piedevu. Pirms tēju gatavošanas lapas, lakstus, saknes, sakneņus, mizas un gumus saberž vai sagriež. Ziedus un ziedu kurvīšus var arī nesasmalcināt, bet liepu ziedi vienmēr jāsagriež. Augļus un ogas var lietot kā sasmalcinātā, tā arī nesasmalcinātā veidā. Drogu sasmalcinātības pakāpe ir atkarīga no tēju lietošanas veida. Ja no tējas gatavo uzlējumu vai novārījumu iekšķīgai lietošanai un mutes dobuma, rīkles skalošanai, lapas, ziedus, lakstus sasmalcina tā, lai to daļiņu lielums nepārsniegtu 5 mm, bet milteņu, brūkleņu un citu augu ādaino lapu daļiņu lielums nedrīkst pārsniegt 1 mm; mizas, sakneņu, sakņu daļas nedrīkst pārsniegt 3 mm, bet augļi un sēklas - 0, 5 mm. Gatavojot jauktās tējas, katru drogu sasmalcina atsevišķi, nosijā putekļus un pēc tam rūpīgi samaisa visas sastāvdaļas kopā, kamēr iegūst vienmērīgu maisījumu. Sagatavotās tējas uzglabā labi noslēgtos traukos vai iesaiņo papīra, audekla maisiņos. Ēterisko eļļu drogas uzglabā stikla traukos.

Informācijai izmantota H. Rubines, S. Ozolas, V. Eniņas grāmata "Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana".