Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Aleksandrs Zāmels (1897-1943)
Pēdējās izmaiņas veiktas:
17.03.2017

Aleksandrs Zāmels dzimis 1897. gada 25. augustā Trikātā Jaunvāles Norveļos veterinārārsta ģimenē.

Bērnību pavada Viļņas apgabalā. 1914. gada pavasarī beidz II Viļņas valsts ģimnāziju un iestājas Pēterpils Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē, kur studē dabaszinātnes. Pēc 1917. gada revolūcijas atgriežas Latvijā.

No 1920. gada 1. februāra A. Zāmels ir palīgasistents Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Sistemātiskās botānikas katedrā. 1921. gadā nokārto valsts eksāmenus un iesniedz kandidāta darbu. No 1922. gada viņš ir asistents, bet no 1925. gada privātdocents. 1941. gadā, sakarā ar ievēlēšanu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā par štata docentu botānikā, A. Zāmels LU paliek par ārštata docentu.

A. Zāmels pēta tādas sistemātiskā ziņā sarežģītās augu ģintis kā rasaskrēsliņi Alchemilla un silpurenes Pulsatilla un Latvijā reti sastopamās augu sugas un to izplatību: dzelteno kurpīti Aconitum lycoctonum, grīņu sārteni Erica tetralix, jūrmalas zilpodzi Eryngium maritimum, vairoga palēpi Limnanthemum nymphaeoides, mušu ofrīdu Ophrys muscifera un meža jāņeglīti Pedicularis silvatica. Risinot dažādus augu sistemātikas jautājumus kopā ar morfoloģiski – anatomiskām un ģeogrāfiski – ekoloģiskām metodēm, A. Zāmels pielieto arī dažādas ģenētikas metodes, it īpaši krustošanu. Iegūst jaunas dekoratīvo augu šķirnes tādās ģintīs kā begonijas Begonia, rozes Rosa, filadelfi Philadelphus u.c. Kopā ar A. Melderi veic jāņogu Ribes ģints sugu, kā arī dažādu labību, t.sk. rīsu un sojas, krustojumus. Veic pētījumus arī ar Latvijas savvaļas pelēm, skaidrojot spalvu krāsas un psihisko īpašību iedzimtību. Vāc materiālus Latvijas ģenofloristikai.

Par veiktajiem pētījumiem augu anatomijā, morfoloģijā, sistemātikā un ģenētikā plaši raksta gan vietējā, gan ārzemju periodikā. A. Zāmeļa populārzinātniskie raksti iespiesti Latviešu konversācijas vārdnīcā, žurnālos Daba, Daba un Zinātne, laikrakstā Brīvā Zeme u.c. No 1931. gada viņš darbojas pie referatīvā žurnāla Resumptio Genetica, kas iznāk Hāgā, Holandē.

1942. gadā aizstāv doktora disertāciju par krustziežu dzimtas augu krustošanās pētījumiem. Eksperimenti veikti LU Botāniskajā dārzā.

A. Zāmels mirst 1943. gada 7. septembrī 46 gadu vecumā. Apglabāts Siguldas kapos. Par A. Zāmeļa pāragro nāvi prof. H. Skuja nekrologā raksta: “Viņa agrā nāve nozīmē ne tikai smagu zaudējumu jauniem pētījumiem dabaszinātnēs Latvijā, bet arī botānikā un iedzimtības mācībā vispār”.

 

Izmantoti E. Vimbas materiāli