Veģetācijas sezonai sākoties, sāku strauji pārklāties ar augu stiebriem, lapām un ziediem. Pie manis dominē tādas graudzāles kā pļavas skarene Poa pratensis, sarkanā auzene Festuca rubra un ložņu vārpata Elytrigia repens. Starp tām bieži atrodami laukstaugi mārsila smiltenīte Arenaria serpyllifolia, velēnu radzene Cerastium holosteoides, tīruma veronika Veronica arvensis, kā arī dabisko zālāju indikatorsuga mazais zvagulis Rhinanthus minor. Nelielu segumu veido arī sūnas, kas zālienā bija sastopamas jau pirms eksperimenta uzsākšanas. Lauciņos, kur iepriekšējā gadā noņēma velēnu un uzbēra dabisko zālāju augsni, augi attīstās lēnāk un starp tiem sastopamas vairākas nezāļu sugas. Pagaidām tām ļauj augt, bet ir svarīgi pārtvert nezāļu sēklu izbiršanas brīdi un laikus tās nopļaut. Ideālā gadījumā vienlaikus izdotos nobriedināt sēklas arī tiem augiem, kuru sugas te pie manis zālājā ir vēlamas. Redzēsim, vai tas izdosies. Lai eksperimentālajos lauciņos nenonāktu blakus zālienā esošo augu sēklas, zāli ap lauciņiem regulāri pļaus visu vasaru. To savāks un kompostēs. Regulāri nopļaus arī vienu no eksperimenta variantiem – piecus lauciņus ar mauriņu, kas projektā kalpo kā kontrole. Tajos aug tie paši augi, kas iepriekšējos gados pirms eksperimenta, un tos pļaus tik pat bieži kā līdz šim – reizi divās nedēļās. Ir saprotams, ka šajā lauciņu variantā liela augu sugu dažādība nevar izveidoties, tādēļ tie kalpos par atskaites punktu, lai novērtētu to, kā un vai mainās sugu daudzveidība pārējos izmēģinājuma lauciņu variantos.

Lai novērtētu, kādas augu sugas jau ir izdīgušas un cik lielu īpatsvaru tās veido, 2. jūnijā pie manis ciemojās Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes mācībspēki, studenti un Vācijas viesstudenti no Erasmus programmas. Lauciņos uzsāka ikgadējo sugu monitoringu. Uzskaitīja visas augu sugas 70*70 cm lielos pastāvīgos lauciņos, noteica augāja augstumu un sūnu segumu. Tie ir paši, paši pirmie rezultāti, kas vasaras laikā tiks papildināti, apkopoti un analizēti. Šobrīd zinām tikai to, ka vidēji katrā lauciņā ir atrodamas 15-35 augu sugas.

Gan es pats, gan Botāniskais dārzs visapkārt, nokūstot sniegam, iekrāsojies kā pavasara glezna. Krokusi, zilsniedzītes, zeltstarītes, sniegpulksteņi, tulpes – pabēgušas no dobēm, plaukst kur pagadās. Arī pie manis, eksperimentālajos lauciņos, ir pa kādam pavasara ziediņam. Lai lauciņiem piekļūtu saules siltums un tie netiktu lieki mēsloti, sadaloties pērnajām lapām un kūlai, pavasara talkā esmu čakli nogrābts. Ziemā tikai šķietami šeit ir valdījis miers – tagad lauciņi pārvērtušies par miniatūru Ēģipti, jo “apbūvēti” ar kurmju rakumu piramīdām. Rakumus izlīdzināja un augsni izkaisīja, lai zāliens veidotos vienmērīgs bez atklātas augsnes laukumiem, tomēr nojaušu, ka kaimiņš kurmis pie manis vēl atgriezīsies. Manāms, ka ozola tuvumā aukstās sezonas laikā vai nu vējš sapūtis, vai varbūt sīlis ir iekārtojis sev noliktavu un sanēsājis ozolzīles arī uz eksperimentālajiem lauciņiem. Zinot, cik ātraudzīgi un vitāli ir koku jaunie dzinumi, zīles ir rūpīgi izvāktas un nogādātas uz komposta kaudzi. Lai arī pavasara rīti pie manis ir drēgni un tikai nupat nokusušas pēdējās sniega kupenas, bez ievērojamiem nokrišņiem augsnes virskārta ir strauji izkaltusi. Tādēļ eksperimentālos lauciņus, kuros pagājušogad sasētas dabiskā zālāja augu sēklas, papildus laista. Kā pierādījuši citi līdzīgi pētījumi par dabisko zālāju atjaunošanu, pavasarī reizēm izšķirošas ir pat tikai 1-2 laistīšanas reizes, lai sēklas sāktu dīgt. Un vēl kas interesants – pie manis bija ciemiņi, zinātnieki no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes. Augsnes ūdens līmeņa režīma kontrolēšanai visa gada garumā eksperimentālajos lauciņos ierīkotas mēriekārtas. Pavērosim, kā viņiem veiksies!

Pirmsākums

Sveiks, Botāniskā dārza un dabas draugs!

Es esmu parasts zāliens, kādi bieži atrodami pilsētu parkos, māju pagalmos un viensētās. Esmu izaudzis no sēklām, kas 2017. gadā iegādātas veikalā. Atrodos starp vecām ābelēm un esmu apaudzis ar sarkano auzeni Festuca rubra, pļavas skareni Poa pratensis, ārstniecības pieneni Taraxacum officinale, ložņu āboliņu Trifolium repens un birztalu veroniku Veronica chamaedrys.

Tomēr vēlos kļūt par sugām bagātu zālāju - tādu, kas līdzinātos Latvijas dabiskajiem zālājiem. Tajos var augt pat vairāk nekā 500 augu sugas un mājvietu rod daudz kukaiņu, zirnekļu, tārpu, gliemežu, putnu un citu radību, kas kopā veido krāšņu bioloģisko daudzveidību.

Senatnē savvaļā zālāji radās upju palienēs vai vietās, kur ganījās lielie savvaļas zālēdāji – tauri, sumbri un savvaļas zirgi. Tiem izzūdot, zālāji veidojas tur, kur cilvēki gana lopus un pļauj zāli. Tomēr ne katra “pļava” var lepoties ar dažādiem augiem un dzīvniekiem. Mūsdienās dabisko zālāju Latvijā ir palicis pārlieku maz - tikai 0,3 % no valsts teritorijas. Zālāju bioloģiskā vērtība sarūk, jo pašreizējā pļaušana un ganīšana notiek tādā veidā, kas neļauj izdzīvot vairumam sugu, kurām zālājs būtu vispiemērotākā vide.

Ja nedarītu neko, tad Latvijā zālājs lielākoties pamazām kļūtu par krūmāju un apaugtu ar kokiem. Savukārt, ja dārznieki turpinās regulāri un intensīvi pļaut, lai būtu “smuks, zaļš paklājs”, tad saglabāšos tikpat parasts kā pēdējos piecus gadus. Tādēļ priecājos, ka esmu izraudzīts 7 gadu eksperimentam, kurā salīdzinās dažādus paņēmienus, kā palielināt augu sugu skaitu. Zinu, ka par sugām bagātu zālāju nevar kļūt uzreiz, un ir jāatrod labākais veids, kā tādam pamazām tapt.

Eksperimentālie lauciņi ierīkoti 2021. gada vasarā. Pavisam man ir 6 izmēģinājumu varianti, katrs no tiem pārstāvēts ar pieciem 2x2 m lieliem lauciņiem. Daļā no iesēja 20 lakstaugu un graudzāļu sēklas, kas savāktas dažādos dabiskos zālājos visā Latvijā. Citos lauciņos vispirms veco velēnu noņēma, tad iesēja sēklas, bet vēl citos – gan noņēma velēnu, gan uzbēra augsni no sugām bagātas pļavas, gan iesēja sēklas. Reizi vai divreiz gadā visus laukumiņus nopļaus un zāli savāks. Viens variants ir atstāts salīdzināšanai – tā ir kontrole – to pļaus reizi divās nedēļās kā to darīja līdz šim.

Katru vasaru visos laukumiņos veiks augu sugu uzskaiti jeb monitoringu, lai sekotu līdzi, kā mainās sugu sastāvs un vai tas palielinās.