Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
2016
Pēdējās izmaiņas veiktas:
10.08.2016.

2016. GADS

  • Litopšu izstāde sadarbībā ar Latvijas Kaktusu un citu sukulentu biedrību 
  • Orhideju izstāde sadarbībā ar Latvijas Orhideju un eksotisko augu draugu asociāciju
  • Laiks (Biruta un Jānis Roberts Jansoni)
  • Fotoizstāde par lielo dumpi
  • Fotoizstādes "Pārtika - ilgtspējīgs skatījums" un "Cieņpilna dzīve visiem"
  • Pilnbriedā (Elga Grīnvalde, Ilze Dilāne)
  • Kaktusu izstāde sadarbībā ar Latvijas Kaktusu un citu sukulentu biedrību
  • Saldā puķe
  • Fotoizstāde "Purvā no -30°C līdz +30°C: augi, dzīvnieki un pētnieki"
  • Dabas spēles (Maija Muižniece)
  • Herbārijs (Sandra Konstante)

 

 

Izstāde “Supersukulenti - dzīvie akmeņi”

No 17. līdz 25. septembrim (2016) dārzā notiks pusdienziežu dzimtas augu izstāde "Supersukulenti - dzīvie akmeņi", kur būs skatāmi Kaktusu un citu sukulentu draugu biedrības kolekcionāru eksotiskie lolojumi. 24. septembrī - īpaši pasākumi Meksikas noskaņā - dzīves mākslinieka Havjera Garsijas priekšlasījums par kaktusiem, botāniķa uzburtā "Ekskursija Meksikas tuksnesī" lielajiem un mazajiem dabas draugiem un kaktusu pārstādīšanas demonstrējumi.

© LU Botāniskā dārza foto

 

 

Izstāde «Orhidejas, tilandsijas un kukaiņēdāji augi»

No 3. līdz 10. septembrim (2016) Palmu mājas vestibilā izstādē "Orhidejas, tilandsijas un kukaiņēdāji augi" būs skatāmi dažādi eksotiskie augi: tropiskās savvaļas orhidejas un to hibrīdi, neparastie atmosfēras augi - gaisīgās tilandsijas no bromēliju dzimtas, kā arī kukaiņēdāji augi - kreimules, nepentes un citi. Izstādē būs augi no LOEADA audzētāju privātajām kolekcijām. Dārza apmeklētājus priecēs orhidejas, kas uzziedējušas vasaras nogalē. Šī gada karstā vasara orhidejām ir veicinājusi vairāku ziedkātu veidošanos, kas īpaši priecēs orhideju mīļotājus. Savukārt kukaiņēdaju augiem ir interesanti pielāgojumi kukaiņu ķeršanai, piemēram, Nepenthes ģints augi uz rudens pusi veido īpašus kausiņus ar vāciņiem, kas patiesībā ir lapu pagarinājumi, bet kukaiņēdāji no Pinguicula un Saracenia ģints šajā laikā izteiksmīgi zied. Pieticīgajām tilandsijām ir neparasta forma un tās ir piemērojušās augšanai krasi atšķirīgā vidē, gan tuksnešos un purvos, gan tropu lietus mežos un kalnos, jo spēj pārtikt no lietus, miglas un rasas. Pēdējā laikā kolekcionāri tās ir īpaši iecienījuši, jo tilandsijas ir iespējams audzēt arī mājas apstākļos.

© LU Botāniskā dārza foto

 

 

Birutas un Jāņa Roberta Jansonu darbu izstāde “Laiks”

Palmu mājas vestibilā no 3. līdz 31. augustam (2016) izstādē "Laiks" skatāmi Birutas Jansones zīmējumi, akvareļi un Jāņa Roberta Jansona keramika, ko papildina sīkplastikas darbi. Abi mākslinieki ir beiguši Latvijas Mākslas akadēmiju, plecu pie pleca strādājuši Mazsalacas mūzikas un mākslas skolā un Valmieras bērnu mākslas skolā, bijuši aktīvi Valmieras kultūras dzīvē. Kopš 70.gadiem B. un J.R. Jansoni ir piedalījušies izstādēs, bet viņu darbi atrodas gan Latvijas, gan dažādu pasaules valstu kolekcijās.

© LU Botāniskā dārza foto

 

 

Ceļojošā brīvdabas fotoizstāde par lielo dumpi

Ja Tev vārds "dumpis" asociējas tikai ar streiku, piketu vai Latvijā populāru aktieri, laiks raudzīties dabā! Latvijas Dabas fonds aicina iepazīties ar lielo dumpi - aizsargājamu putnu sugu Latvijā, kas dzīvo niedrēm aizaugušos ezeros un zivju dīķos. No 18. līdz 22. jūlijam brīvdabas izstāde ciemojās LU Botāniskajā dārzā.

Izstāde sagatavota projekta COASTLIKE LIFE12 NAT/LV?000118 ietvaros.

© LU Botāniskā dārza foto

 

 

Fotoizstādes "Cieņpilna dzīve visiem" un "Pārtika - ilgtspējīgs skatījums"

Botāniskajā dārzā no 13. līdz 31. jūlijam (2016) skatāmas divas ceļojošas fotoizstādes. Spilgtas ainas izstādē "Pārtika - ilgtspējīgs skatījums" aicina aizdomāties par ikdienas paradumiem - augkopībā, ēdienu gatavošanā un pārtikas izvēlē. Izstāde iekārtota brīvā dabā pa ceļam uz Tropu tauriņu māju. Savukārt Palmu mājas vestibilā skatāma otra izstāde "Cieņpilna dzīve visiem", kurā emocionāli tverti dažādās planētas vietās mītošu cilvēku dzīves mirkļi.

Izstādes tapušas 2015. gadā Eiropā notikušo projektu konkursu rezultātā: "SUPPLY CHA!NGE: Piedāvājums - veikalos godīgums" un "Mediji Attīstībai". Konkurss tika organizēts vairāk nekā 20 Eiropas valstīs, bet izstādē redzami labākie un oriģinālākie no vairāk nekā 600 iesūtītajiem darbiem, kas ir tapuši Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Slovākijā.

© LU Botāniskā dārza foto

 

 

Pilnbriedā (Elgas Grīnvaldes gleznas un Ilzes Dilānes gaismas objekti)

No 2 jūnija līdz 10. jūlijam (2016) Palmu mājas vestibilā izstādē "Pilnbriedā" ir eksponētas Elgas Grīnvaldes gleznas un Ilzes Dilānes gaismas objekti. Māksliniecēm par iedvesmas avotu ir kalpojušas dabas formas un ziedu motīvi. Gleznotājas E.Grīnvaldes darbi ir tapuši pēdējo divu mēnešu laikā, ierosmi gūstot ziedu salona Ansis daudzkrāsainajā un smaržīgajā puķu klāstā. Pavasara puķes un rozes pilnā plaukumā uz audekla pārveidotas par gigantiskām ziedošām kompozīcijām, mainoties vietām, kas bijis mazs - ir kļuvis liels un otrādi. Ar ekspresīvu brīvu glezniecības meistarību un piesātinātu krāsu paleti gleznās ir radīta dzīvi apliecinoša pilnbrieda sajūta. Savukārt māksliniece I.Dilāne izstāda gaismas objektus, kas izgatavoti, izmantojot papīra šķiedru. Papīra lējēju aprindās tā ir pazīstama kā abaca (Musa textilis). Šķiedra ir ļoti izturīga: piecas stundas to maļ speciālā iekārtā līdz izgatavotais papīrs kļūst samērā caurspīdīgs. Papīra izgatavošanas procesā pievieno dažādus piejaukumus un iestrādā stieples, kas ļauj veidot dažādas formas.

Abas mākslinieces ir studējušas Latvijas Mākslas akadēmijā: I.Dilāne ir beigusi Jura Jurjāna un Kristapa zariņa meistardarbnīcu, bet E.Grīnvalde - Uno Daņiļevska meistardarbnīcu. Viņas ir Latvijas Mākslinieku savienības biedres. Radošajā biogrāfijā abām ir personālizstādes un regulāra dalība dažādu mākslas grupu projektos un izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs.

© LU Botāniskā dārza foto

 

 

Kaktusu izstāde

Palmu mājas vestibilā no 20. līdz 29. maijam (2016) skatāmi kaktusi un sukulentie augi no Latvijas Kaktusu un citu sukulentu biedrības entuziastu privātajām kolekcijām. Biedrības izvirzītais gada augs šoreiz ir adēnijas Adenium, kas ir kļuvušas populāras visā pasaulē. Savvaļā ģints sastopama Āfrikā un vairākās Indijas okeāna salās. Izstādē būs apskatāmi gan tādi kaktusi, kuru audzēšana ir salīdzinoši vienkārša un kas kļuvuši par iemīļotiem telpaugiem, gan arī prasīgāki sukulenti - tādi, ko var audzēt tikai pieredzējuši audzētāji, ja ir sagatavoti šiem augiem piemēroti apstākļi.

Izstādes apmeklētāji varēs apskatīt arī Botāniskā dārza kolekcijā esošos kaktusus un citus tuksnešu un pustuksnešu augus. Šajā laikā zied lapu kaktusi - epifīli, kā arī mamilārijas, astrofīti, parodijas un citi. Viens no ievērojamākajiem notikumiem kolekcijā šajā pavasarī ir šaurlapu agaves Agave angustifolia var. marginata ziedneša augšana un uzziedēšanas gaidīšana.

© LU Botāniskā dārza foto

 

 

Saldā puķe

No 26. marta līdz 18. maijam (2016) LU Botāniskajā dārzā apskatāma izstāde par augiem saldumu pasaulē. Izstādi rīko Botāniskais dārzs sadarbībā ar Latvijā mīlētāko saldumu zīmolu Laima. Izstāde iecerēta, lai parādītu to augu dažādību, bez kuriem nebūtu iedomājami daži saldie mirkļi. Salds un ļoti salds, ciets un kūstošs, mīksts un kraukšķīgs, staipīgs, birstošs, lipīgs - katrai gaumei: konfektes, cepumi, dražejas, zirnīši un cukurgailīši, zefīri.. Tas viss lielākoties no augu izcelsmes izejvielām, kas savienotas kopā, kārdina mūsu maņas.

© LU Botāniskā dārza foto

 

 

Fotoizstāde „Purvā no -30°C līdz +30°C”

 

Izstādē skatāmi dažādi Latvijas mitrāji - teiksmainos, krāšņos attēlos iepazīstams Gaujas nacionālais parks, Slīteres nacionālais parks, dabas liegumi "Ziemeļu purvi" un "Raunas Staburags". Dažādi mitrāju biotopi - zemie, augstie un pārejas purvi, avoti, avoksnāji, kā arī mitrājos sastopamās augu un dzīvnieku sugas, kas vērīgi saskatītas un foto mirkļos tvertas, atklāj dabas harmoniju un ritmu. Kā liecina izstādes nosaukums, fotogrāfi purvos ir devušies ne tikai vasaras karstumā, bet arī ziemas spelgonī, ikreiz to ieraugot pavisam citā gaismā. Fotogrāfijas uzņēmuši dabas pētnieki un foto entuziasti no grupas "Fotomobilizācija", pavisam skatāmas 22 autoru 375 fotogrāfijas.

Izstāde ir veidota Eiropas Komisijas finansētā LIFE+ projekta "Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā" ietvaros. Par projektu un tā mērķiem, kā arī mitrāju nozīmi, biotopiem un tajos sastopamajām sugām, īpaši aizsargājamām dabas teritorijā, kurās šo projektu īsteno, varēs iepazīties arī multimediju stendā, kas izveidots sadarbībā ar SIA "RIDemo".

© LIFE+ projekts "Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā" 

 

 

Maijas Muižnieces izstāde "Dabas spēles"

Botāniskajā dārzā no 5. līdz 28. februārim (2016) skatāma Maijas Muižnieces izstāde "Dabas spēles". Māksliniece izstādē pievēršas spēles motīvam, ar simboliem atsaucot atmiņā bērnības rotaļas, kuras instinktīvi tiek spēlētas dzīves laikā. Jau kopš dzīves pirmajiem gadiem cilvēks iepazīst un iemācās saprast pasauli un sevi rotaļājoties. Spēlēšanās kā darbība apzināti un neapzināti tiek praktizēta visu mūžu. Izstādē "Dabas spēles" skatītājam ir sniegta iespēja caur bērnības rotaļāšanos atcerēties to, kas aktuāls ir arī tagad. Brīvā iztēle un neapturamā zinātkāre ir tās rakstura īpašības, caur kurām tiek iepazīti dabas likumi. Tie darbojas kā svarīgi pamatnoteikumi katra indivīda dzīvē, atklājot savu dziļāko un patiesāko iekšējo dabu. Izstādē autore piedāvā atgriezties pie pirmsākumiem - pēc šķietami vienkāršiem noteikumiem būvēt savas instinktu projekcijas, kuras izriet no pagātnē uzkrātās pieredzes, spēlējot spēles pēc dabas likumiem.

Maija Muižniece Latvijas Mākslas akadēmijā ir ieguvusi maģistra grādu glezniecībā un vairāku gadu garumā dalās savā radošajā pieredzē kā mākslas pedagoģe. Māksliniece brīvi strādā dažādos mākslas medijos, apvienojot un eksperimentējot ar dažādām tehnikā, lai sasniegtu iecerēto rezultātu.

© LU Botāniskā dārza foto

 

 

Sandras Konstantes izstāde "Herbārijs"

Palmu mājas vestibilā no 14. līdz 31. janvārim (2016) skatāma mākslinieces Sandras Konstantes izstāde "Herbārijs". Mākslinieces zīmējumos, kolāžās, datorgrafikā, gleznās un citās tehnikās veidotajos darbos herbārijs kalpo par simbolu. Kā saka S. Konstante, tad: "Herbārijā var sakrāt ne tikai augus, bet arī atmiņas, kas ar tiem saistās, dzīves notikumus, atklāsmes, domas, pieredzi, sapņus un nepiepildītās vēlmes. Realizācija materiālā ir jau solis ceļā uz piepildījumu. Savu herbāriju es veidoju dažādās tehnikās un materiālos, jo arī notikumi manā dzīvē nav vienādi un gludi, bet katrs ar savu raksturu un izpausmes veidu. Tas bija ļoti interesants process, jo pārskatīju arī savus agrāko laiku darbus un skices, kombinējot tos kopā un radot jaunus stāstus savā vizuālajā dienasgrāmatā."

Māksliniece Sandra Konstante Baltija Starptautiskajā akadēmijā ir ieguvusi maģistra grādu datordizainā, bet Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi mākslas pedagoga izglītību. Viņai ir bijušas vairākas personālizstādes Latvijā un Igaunijā, kā arī darbi iekļauti grupu izstādēs. Līdztekus radošajam darbam viņa ir strādājusi par mākslas pedagogu, 17 gadus bijusi Valmieras Mākslas vidusskolas direktore, kā arī organizējusi dažādus radošos projektus.

© LU Botāniskā dārza foto

⇑ Uz lapas sākumu
2015
Pēdējās izmaiņas veiktas:
21.04.2015.

2015. GADS

  • Botāniķa Ziemassvētki
  • Botāniskā izstāde "Lapa"
  • National Geographic Latvija fotoizstāde "Putni Latvijā un pasaulē"
  • Autorlāču izstāde "Shoddy Bear"
  • Pateicības izstāde
  • Palmu svētdiena. Izcelsme (Diāna Dimze-Dimma)
  • Mana svētku rota
  • Orhideju izstāde
  • Hardija Lediņa atceres gads: Austrumacs-Rietumacs

Botāniķa Ziemassvētki

Izstāde "Botāniķa Ziemassvētki" Botāniskā dārza Palmu mājā skatāma no 27. novembra līdz 20. decembrim. Izstādē ir rotājumi, kas grezno un rada svētku sajūtu. Velti tajā meklēt tradicionālus svētku eglītes zaļumus. Apmeklētājiem būs iespēja vienviet skatīt vairāk nekā 80 dažādu augu pielietojumu svētku rotājumos. Ziemassvētku dekoros izmantotos riekstus un čiekurus bagātinās LU Botāniskā dārza un Nacionālā Botāniskā dārza kolekcijās esošie augi. Neparastas sēklas, dažādu toņu lapas, eksotiski augļi un čiekuri, zari, mizas, pākstis un čaumalas - it viss dārzā sastopamais un savdabīgais iedvesmojis radīt dabīgi krāšņus rotājumus. Dārzā vāktie materiāli floristu Līgas Poles, Kristīnes Taupmanes un Guntas Kokinas prasmīgajās rokās ir pārtapuši gan izsmalcinātos, gan askētiskos un arī mazliet nenopietnos eglīšu rotājumos, adventes vainagos un telpu dekoros. Apmeklētāji var gūt idejas, kā arī iekārotos eksponātus iegādāties izstādes noslēgumā.

© LU Botāniskā dārza foto

 

“Lapa” – botāniska izstāde

No 22. oktobra līdz 22. novembrim Palmu mājas vestibilā ir skatāma izstāde "Lapa". Tajā var iepazīt lapu daudzveidību: to plātņu formas, malu, dzīslojuma un vēl citas īpatnības, kā arī uzzināt dažādus interesantus faktus. Lapotne ir pirmā, kas piesaista uzmanību, ieraugot augu. Ieskatoties vērīgāk, var pamanīt, ka lapas ir dažādas: atšķiras to forma, izmērs, dzīslojums, lapas mala, tās gals un vēl citas nianses. Tās ir raksturīgas dažādu nosaukumu augiem un to pazīmes noder botāniķiem, lai noteiktu auga piederību sugai vai šķirnei. Tomēr ne visas lapas izskatās pēc lapām un otrādi - ne viss, kas izskatās pēc lapām, ir īstas lapas. Evolūcijas gaitā lapas ir pielāgojušās un pārveidojušās, lai augs izdzīvotu dažādos apstākļos - lapas ir kļuvušas par ērkšķiem, vītnēm, sīpolu zvīņām, atgādina ziedlapas, kukaiņēdāju lapām ir dziedzermatiņi, lapu šūnās veidojas ēteriskās eļļas utt. Tādējādi lapas veic arī balsta, barības vielu uzkrāšanas, aizsardzības un vēl arī citas funkcijas.

Izstāde ir veltīta tam, lai dotu ieskatu lapu daudzveidībā. Tā būs noderīga ne tikai skolēniem, studentiem un botānikas interesentiem, bet jebkuram, kuru interesē dabas daudzveidība.

© LU Botāniskā dārza foto

 

National Geographic Latvija fotoizstāde "Putni Latvijā un pasaulē"

Botāniskā dārza Palmu mājā no 24. septembra līdz 18. oktobrim ir skatāma fotogrāfiju izstāde "Putni Latvijā un pasaulē". Izstādes krāšņās fotogrāfijas ir rezultāts Latvijas Ornitoloģijas biedrības, SIA Cemex un žurnāla "National Geographic Latvija" 2015. gada kopīgajai iniciatīvai, kuras mērķis bija veicināt apkaimes putnu atpazīstamību un aizsardzību. Projekta ietvaros tika rīkots fotokonkurss un tapa arī trīs raksti, kas sabiedrības uzmanību piesaistīja caur žurnāla "National Geographic Latvija" lappusēm.

Savukārt Facebook vietnē no 1. janvāra līdz 31. jūlijam notika fotokonkurss visai ģimenei "Atpazīstam putnus Latvijā". Konkursā varēja piedalīties gan profesionāli fotogrāfi, gan entuziasti. Kopā saņemtas vairāk nekā 500 fotogrāfijas. Labākās 25 fotogrāfijas izvēlējās žūrija un lasītāji Facebook vietnē.

© LU Botāniskā dārza foto

 

Autorlāču izstāde "Shoddy Bear"

LU Botāniskajā dārzā no 21. augusta līdz 21. septembrim apskatāma Ināras Liepas ceļojošā Leļļu Mākslas muzeja izstāde "Shoddy Bear". Ekspozīcijas pamatā ir krievu izcelsmes ASV dzīvojošās leļļu mākslas māksliniecies Pašas Setrovas un fotogrāfes Jūlijas Osinas-Fridman kopīgs fotoprojekts, ko papildina dažādu valstu mūsdienu autoru radītie Shoddy lāči no P.Setrovas kolekcijas. Pirms aizbraukšanas uz ASV Paša Setrova savu lāču kolekciju atdāvināja Ināras Liepas Leļļu Mākslas muzejam. Izstāde notiek Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivāla "Theatrum Botanicum" ietvaros.

© LU Botāniskā dārza foto

 

Pateicības izstāde

No 4. jūlija līdz 16. augustam Palmu mājas vestibilā skatāma Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolas Mazās Mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde. Neskaitāmus gadis Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolas bērni LU Botāniskajā dārzā ir jutušies kā mājās, rodot iedvesmu zīmēšanai un gleznošanai. Neviens nebāra, ļāva sēdēt mauriņā. Pazīstams katrs krūms un koks. Līdz šim vienīgā pateicība bija, "labdien" atnākot un "uz redzēšanos" aizejot. Šogad Mazās Mākslas skolas 9. klases audzēkņi ar skolotāju Elitu Svikli nolēma radošos nobeiguma darbus veltīt Botāniskajam dārzam kā pateicību par sirsnīgiem draudzības gadiem. Sižetus bērni izvēlējās paši, gleznoja ar eļļas krāsām uz audekla. Izstādi iekārtoja Elita Svikle un Raitis Hrolovičs.

© LU Botāniskā dārza foto

 

Diāna Dimza-Dimme "Palmu svētdiena. Izcelsme"

No 22. maija līdz 18. jūnijam Botāniskā dārza Palmu mājā skatāma mākslinieces Diānas Dimzas-Dimmes personālizstāde "Palmu svētdiena. Izcelsme". Diānas Dimzas-Dimmes izstādītie darbi ir apliecinājums dabas un lielā Radītāja nerimstošai klātbūtnei cilvēka dzīvē, savijot koka un cilvēka mūžu kopīgā stāstā. Bībelē aprakstītā Palmu svētdiena ievada atdzimšanas apsolījumu, arī koka mūžs turpinās, ja tam lemts satikties ar radošas personības dzīvinošo pieskārienu. Botāniskā dārza vecajiem, nozāģētajiem kokiem ir laimējies - Diāna ieraudzīja tos un deva tiem jaunu dzīvesstāstu, kas nu izlasāms mākslas valodā. Koku stāsts nav pabeigts - māksliniece ļauj tiem iedzīvoties, "nogatavoties" jaunai identitātei Palmu mājas auglīgajā gaisotnē. Zīmējumi un gleznojumi uz koka bluķīšiem vienlaikus pauž pateicību kokiem un to radītājam, dabai, ar kuru cilvēks sadzīvo un radoši mijiedarbojas.

Diāna Dimza-Dimme 1992. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Māksliniece regulāri rīko personālizstādes, piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, aktīvi iesaistās dažādos mākslas projektos. Kopš 2010. gada Diāna Dimza-Dimme ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izglītības projektu kuratore. Viņas radošā darbība aptver plašu māksliniecisko izpausmju spektru. Diānas darbi top, gleznojot un zīmējot uz dažādām virsmām, izmantojot fotogrāfijas, veidojot kolāžas un miksējot dažādas tekstilmākslas tehnikas, bet allaž tajos atklājas mākslinieces īpašā, sajūtu un domu piesātinātā iekšējā pasaule, kas mākslinieces dvēseles piedzīvojumā ļauj iesaistīties arī skatītājam.

© LU Botāniskā dārza foto

 

Mana svētku rota

Bērnu un jauniešu centrs "Kurzeme" sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldi un LU Botānisko dārzu rīko Rīgas atklāto floristikas darbu izstādi-konkursu "Mana svētku rota". Izstādē piedalās bērni un jaunieši no 7 līdz 25 gadu vecumam no interešu, vispārējām un privātajām izglītības iestādēm, kursiem un studijām. Izstādes mērķis ir rosināt bērnu un jaunieši interesi par latviešu tautastērpu un tā detaļām, gatavojoties XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Konkursa tēma ir "Vainags, sakta, josta". Dalībnieki pēta vēsturiskā tautastērpa sastāvdaļas: vainagus, saktas, jostas un, izmantojot floristikas tehnikas, no dažādiem dabas materiāliem veido to kopijas vai savu variāciju par doto tēmu. Izstāde apskatāma Botāniskā dārza Palmu mājas vestibilā no 7. līdz 18. maijam.

© LU Botāniskā dārza foto

 

Orhidejas 2015

No 11. līdz 19. aprīlim piedāvājam apskatīt orhideju izstādi - orhidejas, tilandsijas un kukaiņēdāji augi no privātajām kolekcijām būs skatāmi Palmu mājas vestibilā. Pirmo reizi publiski būs apskatāmas miniatūrās cimbīdijas. Tās ir selekcionētas dienvidaustrumu Āzijā. Šiem mazajiem, krāšņajiem augiem ir krāsainas lapas, tādēļ tos iecienījuši austrumu orhideju kolekcionāri. No kukaiņēdājiem plaši būs pārstāvētas Meksikas Pinguicula sugas un to hibrīdi (kreimules jeb mušu puķes), kā arī maisveida cefalote Cephalotus follicularis. Cefalote ir sevišķi interesanta kukaiņēdāju suga - miniatūrs augs ar mazām, lancetvedīgām lapiņām, bet ziediem ir matainas konusveida kanniņas forma, ko sedz vāciņš. Cefalote ir rets un aizsargājams augs, savvaļā sastopama tikai Austrālijas DA piekrastes purvos un upju krastu mitrajās smiltīs.

© LU Botāniskā dārza foto

 

Austrumacs - Rietumacs

Izstāde ir Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizēts Hardija Lediņa atceres gada pasākums un tā ir veltīta binokulārajām dejām. Izstādes idejas autori ir Māra Žeikare un Diāna Popova, bet to dizainā mākslinieki Gundega Evelone un Andris Landaus. Izstādes vizuālā dizaina pamatā ir spēle ar nosaukumu "Austrumacs-Rietumacs". Ja pirmās paaudzes Binokulāro deju stilā dominēja mītisko Ausrumu un tehnisko Rietumu pretnostādījums, tad šoreiz tiek mainīts ģeigrāfiskais virziens un skatītājs aicināts iejusties vieglā Dienvidu noskaņā. Tas izpaužas gan dzīvespriecīgajā izstādes interjerā, kas daudz labāk nekā baltie izstāžu kubi spēj parādīt NSRD noskaņu, gan šīs reizes Binokulāro deju tērpos. Koši akcenti un dīvaini tehniski risinājumi ieved skatītāju jokainā, taču ļoti interesantajā Hardija Lediņa iedvesmotajā pasaulē. Tajā būs aplūkojami arī video un foto materiāli no "Dr. Enesera Binokulāro deju kursu" performancēm dažādos laikos un vietās. Izstāde apskatāma no 21. marta līdz 7. aprīlim.

© LU Botāniskā dārza foto

⇑ Uz lapas sākumu
2014
Pēdējās izmaiņas veiktas:
10.09.2014.

2014. GADS

  • 20+K+M+B+14 Dāvanas (Anitra Bērziņa)
  • Itālijas garšas
  • Supersukulenti-dzīvie akmeņi
  • Orhidejas
  • Laiskums (Iveta Vecenāne)
  • SKAN II
  • Labāka nākotne (Zane Raudiņa, Kristaps Zelmenis)
  • 200 OK
  • Šekspīra dārzs
  • Lapas zaļas, dzeltenas un sārtas

20+K+M+B+14 DĀVANAS

Botāniskajā dārzā no 28. novembra līdz 2015. gada 6. janvārim skatāma mākslinieces Anitra Bērziņas Ziemassvētku izstāde "20+K+M+B+14 DĀVANAS". Gada tumšākajā laikā līdz ar pirmo Adventi mēs sākam gaidīt gaismas brīnumu un ļaujamies dāvināšanas priekam. Māksliniece Anitra Bērziņa Botāniskajā dārzā ir sagatavojusi Ziemassvētku laikam atbilstošu stāstu par Dāvanām. Palmu mājas vestibilā izveidota simboliska instalācija - trīs mājiņas, ko papildina vērienīgs sienas gleznojums. Mājņas glabā sevī trīs Austrumu gudro - Kaspara, Melhiora un Baltasara Jēzum atnestās dāvanas. Apmeklētājiem būs ļauts izdzīvot seno Bībeles stāstu, ielūkojoties katrā no šīm mājiņām un savām acīm ieraugot tajās paslēptās brīnumainās ķēniņu veltes - zeltu, vīraku un mirres. Iedvesmu šim neparastajam mākslas darbam māksliniece smēlusies no Kunga parādīšanās svētku tradīcijām, kas tautā tiek sauktas oar Triju ķēniņu jeb Zvaigznes dienu. Šajā laikā cilvēki atminas gudros no AUstrumiem, kuri, zvaigznes vadīti, nāca no tālas zemes, lai pielūgtu jūdu Ķēniņu (Mt 2:2). Zvaigznes dienā, turpinot viduslaiku tradīciju, baznīcās dievkalpojuma laikā tiek svētīts krīts, ar ko ticīgie uz savu mājokļu durvīm uzraksta: AD 20+K+M+B+14, kas nozīmē: "Anno Domini 2014 Trīs ķēniņi Kaspars, Melhiors un Baltasars Mūsu Kunga 2014. gadā". Šis uzraksts stiprina ticību tam, ka ļaunums neienāks mājās un visi mīļie ir drošībā, tamdēļ māksliniece Anitra Bērziņa to likusi savas Ziemassvētku izstādes nosakumā.

Māksliniece Anitra Bērziņa 2008. gadā ir beigusi Latvijas Mākslas Akadēmiju un ieguvusi maģistra grādu glezniecībā pie profesora Alekseja Naumova. Viņa darbojas arī stikla tehnikās, veido kolekcijas Itālijā - Murāno stikla studijā pie Adreano Berengo. Latvijā A. Bērziņa regulāri piedalās izstādēs ar saviem glezniecības darbiem.

© LU Botāniskā dārza foto

 

Itālijas garšas

Botāniskajā dārzā no 22. oktobra līdz 23. novembrim būs skatāma izstāde "Itālijas garšas": Vidusjūras augi, ēdienu receptes un iedvesmojošas grāmatas. Izstāde notiek itāļu valodas nedēļas pasākumu ietvaros, kas visā pasaulē tiek atzīmēta jau 14 gadus. Šis pasākums citas tautas iepazīstina ar itāļu valodu, tradīcijām, vēsturi, kultūru un sasniegumiem. Izstādē Botāniskajā dārzā būs apskatāmi augi, kas Itālijas teritorijā izmantoti ēdienu gatavošanā tuvākā un tālākā pagātnē, kā arī mūsdienās. Apmeklētāji varēs iepazīt arī dažādu ēdienu receptes, pat tādas, kuras izmantotas Leonardo da Vinči virtuvē, kā arī viņa mūsdienīgos ieteikumus labas virtuves aprīkošanai. Iedvesmu saulainai, smaržīgai kulinārai baudai ir iespējams smelties ne vien pavārgrāmatās, bet arī dažādos literāros darbos. Dažkārt tieši kādam tradicionālam ēdienam Itālijā ir būtiska loma varoņu pārdzīvojumos un sižeta pavērsienos. Sestdien, 25. oktobrī Palmu mājā tiek piedāvāta īpaša programma "Itāļu sestdiena Botāniskajā dārzā", kurā būs iespējams baudīt itālisku noskaņu un iegūt balvas. Pulksten 12:00 izstādes "Itālijas garšas" atklāšana, kur piedalīsies LU Botāniskā dārza un Dantes Aligjēri biedrības pārstāvji. No plkst. 12:30 līdz 14:30 visi aicināti uz radošām nodarbēm "Bambino in giardino": grima, itāļu pasaku, aplikāciju, grāmatzīmju un augu darbnīcās varēs darboties gan bērni, gan pieaugušie. Darbnīcas vadīs Botāniskā dārza draugu biedrības, Dantes Aligjēri biedrības un Ikšķiles radošās izglītības centra "Rasas krāsas" pārstāvji. Visu pasākuma laiku no plkst. 12:00 līdz 15:00 būs iespēja iegādāties apgāda "Jumava" grāmatas par itāļu ēdieniem, garšaugiem, kā arī apgāda jaunākos izdevumus par īpaši izdevīgām cenām. Turpat piedāvās degustēt itāļu produktus, kurus varēs arī nopirkt. Izstāde "Itālijas garšas" tapusi sadarbībā ar Dantes Aligjēri biedrības Latvijas nodaļu un Latvijas Universitātes bibliotēku.

© LU Botāniskā dārza foto

 

Supersukulenti - dzīvie akmeņi

Botāniskajā dārzā no 4. līdz 12. oktobrim notiks izstāde "Supersukulenti - dzīvie akmeņi", kur būs apskatāmi Latvijas Kaktusu un citu sukulentu draugu biedrības entuziastu eksotiskie lolojumi. Būs iespēja apskatīt supersukulentus jeb dzīvos akmeņus - pusdienziežu dzimtas Aizoaceae augus. Šie augi dabā ir sastopami Dienvidāfrikā un tikai daži aug arī Austrālijā, Jaunzēlandē, Vidusjūra sreģionā, Madagaskarā un Arābijas pussalā. Augi miljonu gadu laikā ir pielāgojušies D-Āfrikas Karru reģiona tuksnešainā, kalnainā apgabala raksturīgajiem apstākļiem: sausumam, tiešiem saules stariem, karstumam, sāļai augsnei un tam, ka bieži vien vējš, dzenājot smiltis, ar tām apber augus. Pašlaik Aizoaceae dzimtā iekļautas 116 ģintis ar vairāk nekā 1800 sugām. Augu izskats ir dažāds - tie ir pielāgojušies uztvert un aizturēt to nelielo daudzumu, kas ir pieejams rasas vai reto lietusgāžu laikā. Vizuāli tie atgādina dažādu krāsu oļus, tiem var būt arī nelielas, biezas lapas. Atsevišķu pusdienziežu dzimtas augus mūsu klimatā var audzēt kā viengadīgos augus. 

© LU Botāniskā dārza foto

 

Orhidejas

Botāniskajā dārzā no 6. līdz 14. septembrim notiks Orhideju dienas, kur bez orhidejām vēl būs apskatāmas arī tilandsijas un citi retāk redzēti eksotiskie augi. Apmeklētājiem būs iespēja piedalīties meistarklasēs, saņemt speciālistu konsultācijas un iegādāties orhidejas. Izstāde top sadarbībā ar Latvijas Orhideju un eksotisko augu draugu asociāciju LOEADA un Lietuvas Orhideju kluba kolekcionāriem. Izstādes ietvaros pieredzējuši audzētāji atbildēs uz jautājumiem un dalīsies pieredzē par eksotiskoaugu audzēšanu mājas apstākļos, kā arī notiks augu pārstādīšanas meistarklases.

© LU Botāniskā dārza foto

 

Tekstila izstāde 'Laiskums'

Palmu mājā skatāma tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes izstāde 'Laiskums'. Tajā flora iedvesmojusi mākslas darbu radīšanu un tos papildina, raisot brīvdienu noskaņu. Iveta Vecenāne ir starptautiski atzīta tekstilmāksliniece, izstādēs piedalās kopš 1990. gada, sarakstījusi bērnu grāmatas un veidojusi kostīmus bērnu izrādēm. Viņa ir pirmā māksliniece pasaulē, kura 2013. gadā noauda audumu ar dzintara pavedienu. Pati māksliniece par izstādi 'Laiskums' saka: "Laiskums mūsdienās daudziem vairs nav ikdienas parādība. Es mācos laiskumu un domāju, ka Latvijā ir daudz strādīgu, čaklu cilvēku, kuriem arī jāmācās piedzīvot laiskumu, atvēlot laiku un vēlmi baudīt sava darba augļus. Šī izstāde ir veltījums un atgādinājums darbīgiem cilvēkiem - apstādināt mirkli un baudīt krāsas, formas, sajūtas, veltīt laiku sev."

© LU Botāniskā dārza un Jāņa Medņa foto

 

SKAN II

Projekta "Rīga 2014 - Eiropas Kultūras galvaspilsēta" ietvaros nepieradinātās mūzikas un saistītās mākslas biedrība Skaņu Mežs piedāvā skaņu mākslas izstādi SKAN II, kas notiks trīs daļās no 30. maija līdz 24. augustam. Tajā kopumā piedalīsies 18 mākslinieki, kas pārstāv plašu piegājienu spektru audiovizuālaja mākslai. Norises vietas - Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs, Kalnciema kvartāla galerijas un Pārdaugavas koka muižas. Kopējais izstādes mērķis ir prezentēt aktuālus sasniegumus skaņu mākslā, kā arī prezentēt šo mākslas formu tiešā un netiešā saistībā ar Pārdaugavas koka arhitektūru. Skaņu mākslas darbi spēj telpu akcentēt un pārveidot par īpaša notikuma vietu. Botāniskais dārzs kā izstādes galvenā norises vieta kalpos par centrālo asi, lai pievērstu uzmanību arī pieguļošajam Pārdaugavas vēsturiskās apbūves rajonam. Tas nes sevī vēstures un kultūras slāni, ko ir vērts izcelt - gan tādas vietas kā aizsmirtā Filosofu aleja, gan vecās muižas un koka ēkas - tostarp Botāniskajā dārzā esošā Vofšmita muiža. Skaņu Mežš spēj šo pilsētvidi akcentēt caur materiālu, kas ir tā radošā piedāvājuma pamats - proti, skaņa. Izstādes glavenie atbalstītāji ir Nodibinājums Rīga 2014, EUNIC (Eiropas Savienības Nacionālo kultūras institūtu tīkls) Global, Britu Padome, Dānijas Kultūras institūts, Francijas Institūts, Gētes institūts Rīgā un Ziemeļu ministru padomes birojs (EUNIC Rīgas pārstāvniecība).

  • Izstādē 30.05.-20.06.2014. pārstāvēti:
    • Signe Liden (Norvēģija)
    • David Helbich (Vācija)
    • Pascal Broccolichi (Francija)
    • Stefan Roigk (Vācija)
    • Ytske Blom & Thomas Rutgers (Nīderlande)
    • Peter Bogers (Nīderlande)
    • Aernoudt Jacobs (Beļģija)
  • Izstādē 01.07.-20.07.2014. pārstāvēti:
    • RIXC & Voldemārs Johansons (Latvija)
    • Anke Eckardt (Vācija)
    • Tommi Gronlund & Petteri Nisunen (Somija)
    • Heimo Lattner & Judith Laub (Austrija/Vācija)
    • Carl Michael von Hauswolff & Leif Elggren (Zviedrija)
    • Evelīna Deičmane (Latvija)
    • Max Eastley (Lielbritānija)
  • Izstādē 25.07.-24.08.2014. pārstāvēti:
    • Christian Skjødt (Dānija)
    • Voldemārs Johansons (Latvija)
    • Michael J. Schumacher (ASV)
    • Edwin van der Heide & Jan-Peter E.R. Sonntag (Nīderlande/Vācija)
    • Evelīna Deičmane (Latvija)
    • Max Eastley (Lielbritānija)
    • Anke Eckardt (Vācija)
    • Heimo Lattner & Judith Laub (Vācija) 

© LU Botāniskā dārza foto un publicitātes materiāli

 

Labāka nākotne

Instalāciju vides izstādē "Labāka nākotne" no 2.-20. jūnijam Botāniskā dārza Palmu mājā vērojamas divu jaunu audio-vizuālu mākslinieku darbu sērijas. Izstādē piedalās Zanes Raudiņas instalāciju vide "3X9 KALNI: Ziedkopa" un Kristapa Zelmeņa projekts "Sports". Latvijas Mākslas Akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas studente Zane Raudiņa ir piedalījusies vairākās izstādēs un video mākslas festivālos Latvijā un ārzemēs - "Ūdensgabali", "LPM 2013" un citos, kur veidojusi dzīvās projekcijas. Savukārt Kristaps Zelmenis rada instalācijas, kuru pamatā ir zīmējums. No 2012. gada viņš ir piedalījies izstādē "Astrāls" un veidojis personālizstādes "Ģeometrists" un "Bitums ar hromu". Futūristisks zaļās enerģijas templis "Labāka nākotne" piedāvā ceļojumu paralēlā dimensijā, radot utopiju, paslēptuvi no ikdienas stresa un steigas. Tā ir lieliska iespēja atjaunot saikni ar dabu, tuvoties aizmirstai oasaules uztverei, kurā cilvēks sevi sajūt kā dabas un tās ritmu sastāvdaļu. Tajā pašā laikā, izmantojot mūsdienu zināšanas par visumu, šo pasaules uztveri ir iespējams pacelt jaunā pakāpē. Pamatā ir nepieciešamība pēc harmonijas, saskaņas sarp iekšējo bioloģisko mehānismu darbību un informāciju, ko apkārtne sniedz. Dabā viss ir savstarpēji saskaņots un nodrošina līdzsvaru. Izstāde ir vieta, ceļojums un karte. Mākslas darbi ir radīti, iespaidojoties un pielāgojoties neordinārai mākslas telpai - tropiskai videi. 

© LU Botāniskā dārza foto

 

200 OK

No 15. maija līdz 3. augustam Botāniskajā dārzā apskatāms starptautiskā mākslas festivāla "Lauki" projekta "Interneta kļūdu ziņojumi" dārza objekts "200 OK" (autors Darko Frics, Horvātija). Jauno mediju kultūras centrs RIXC izstāžu zālē "Arsenāls" rīko vērienīgu starptautisku mākslas izstādi "Lauki", kas, piedāvājot spilgtu un dinamisku mākslas ainavu, risina mūsdienu sabiedrības, vides un tehnoloģiju ilgtspējības jautājumus. LU Botāniskajā dārzā aspkatāma daļa no projekta "Interneta kļūdu ziņojumi". "200 OK" ir dārza objekts, kurā izmanto seslērijas augus. Izstāžu zālē "Arsenāls" ir skatāma videi tiešraide internetā, kurā redzama instalācija tās dabīgo un sociālo apstākļu mijiedarbībā trīs mēnešu garumā. Instalāciju veido zemas izšķirtspējas ekrāns, uz kura lasāms uzralsts "200 OK". Instalācijas vide kamerā ir redzama tā, lai augu veidotie burti "200 OK" atrastos monitora apakšā līdzīgi subtitriem filmās. "200 OK" ir daļa no darbu sērijas "Interneta kļūdu labojumi", ko Darko Frics veido kopš 2001. gada. Ziņojums "200 OK" ir statusa kods, kas parāda, ka pieprasījums ir veiksmīgi izpildīts. Atbildes informācija ir atkarīga no pieprasījumā pielietotās metodes. Darbs ir atvērts interpretācijai, tas nav jāierobežo tikai ar vienu skaidrojumu. Instalācija producēta ar RIXC atbalstu, un tas ir "Rīga - 2014. gada Eiropas galvaspilsēta" notikums.

© LU Botāniskā dārza foto

Šekspīra dārzs

Izstāde "Šekspīra dārzs" apskatāma no 26. aprīļa līdz 1. jūnijam un ir veltīta izcilā angļu dramaturga un dzejnieka Viljama Šekspīra 450. dzimšanas dienai. Tā ļauj ieraudzīt Šekspīra daiļardi neierastā gaismā. Izstādes teatrālajā ekspozīcijā vietu atraduši dārzeņi, puķes, augļi un garšaugi, kurus renesanses dižgars ievijis savās lugās un sonetos. Augu daudzveidība apliecina Šekspīra zināšanas botānikā, ilustrē viņa laikmetu un sabiedrības tikumus. Izstādes atklāšana un Latvijas Kultūras akadēmijas topošo aktieru un Rīgas Doma kora skolas vokālās nodaļas 3. kursa audzēkņu teatrālās un muzikālās improvizācijas - 26. aprīlī Palmu mājā. Izstādes tapšanu atbalstījuši: Dailes teātris, Zinta Bite un Valters Ozoliņš.

© LU Botāniskā dārza foto

 

Lapas zaļas, dzeltenas un sārtas

LU Botāniskajā dārzā no 2014. gada 19. februāra līdz 23. martam apskatāma izstāde "Lapas zaļas, dzeltenas un sārtas". Tajā var uzzināt, kādi pigmenti piedod lapām dažādu krāsu un kāda ir to nozīme augā, galvenokārt, fotosintēzes norisē. Izstādē var apskatīt, cik dažādu krāsu toņi ir augu lapām. Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka visi augi ir vienkārši zaļi, tomēr, ieskatoties vērīgāk, var ieraudzīt, ka lapām ir arī dzeltena un sarkana nokrāsa, balti vai brūni triepieni. Izstāde ļauj aizdomāties par pierastā, apkārt redzamā cēloņiem: augu šūnās esošie pigmenti vai to trūkums piedod katra auga lapai raksturīgu krāsojumu, kas turklāt mainās lapas dzīves laikā uin augam augot dažādos apstākļos. Hlorofili - zaļie pigmenti un karotinoīdi - dzeltenie pigmenti ir tie, bez kuriem nebūtu iespējama ne tikai augu, bet arī dzīvnieku un cilvēku eksistence, jo šo pigmentu molekulas uztver Saules gaismas enerģiju, kas tiek pārveidota ķīmiskajā enerģijā un, saistot oglekļa dioksīdu, augā veidojas organiskās vielas, bet vidē izdalās skābeklis. Tādejādi augi ir obligāti nepieciešami Saules enerģijas saistīšanai un enerģijas apritei dabā, kā arī dzīvībai nepieciešamā skābekļa daudzuma uzturēšanai ap Zemi esošajā atmosfērā. Savukārt sarkanie pigmenti - antociāni uztverto gaismas enerģiju šūnā pārvērš siltumā. Interesanti, ka pigmenti uztver tikai daļu no redzamās gaismas, bet pārējo atstaro un tieši šo atstaroto uztver mūsu acis: hlorofili atstaro zaļo un dzelteno gaismu, tādēļ mēs lapas redzam augam raksturīgā zaļā krāsā, bet karotinoīdi atstaro dzelteno un sarkano gaismu, tādēļ lapām redzami dzelteni toņi, bet antociāni atstaro sarkano, zilo un violeto gaismu, kā rezultātā ieraugām sarkanas, violeti sarkanas un brūni violetas un citu krāsu toņu lapas.

© LU Botāniskā dārza foto

⇑ Uz lapas sākumu
2013
Pēdējās izmaiņas veiktas:
10.09.2014.

Pušķojam Ziemassvētkus

Botāniskajā dārzā no 23. novembra līdz 5. janvārim izstādē "Pušķojam Ziemassvētkus!" apskatāmi adventes vainagi un dažādi Ziemassvētku rotājumi no dabas materiāliem. Nedēļas nogalēs notiks paraugdemonstrējumi un meistarklases, kā arī būs iespēja iegādāties gan rotājumus, gan dažādus dabas materiālus rotājumu gatavošanai.

Izstādē apskatāmi adventes vainagi un Ziemassvētku rotājumi, kuru veidošanu iedvesmojusi Latvijas Universitātes Botāniskā dārza vide. Izstāde tapusi sadarbībā ar Botāniskā dārza draugu biedrību, kuras floriste Līga Pole kopā ar savām domu biedrēm Zintu Biti un Kristīni Taupmani izveidojušas dažāda stila Ziemassvētku rotājumus, kas var iedvesmot skatītājus atraisīt fantāziju un veidot rotājumus pašiem, tādējādi radot svētku sajūtu sevī un sev apkārt. Ielūkoties floristu amata noslēpumos būs iespējams sestdienās un svētdienās līdz pat Ziemassvētkiem - notiks paraugdemonstrējumi, ko varēs vērot ikviens izstādes apmeklētājs, bet tie, kuri vēlēsies paši izgatavot kādu rotājumu, iepriekš piesakoties, laipni gaidīti uz meistardarbnīcām. Tēmas - Adventes vainags un Ziemassvētku rotājumi.

© LU Botāniskā dārza foto

 

5 kontinenti uz palodzes

Oktobrī un novembrī Botāniskajā dārzā skatāma istabas augu izstāde "5 kontinenti uz palodzes". Interesentus priecēs ne tikai paši augi, bet arī padomi par augu kopšanu ziemā un to, kādi audzēšanas apstākļi tiem ir piemērotākie. Tuvojoties ziemai, palielinās laiks, ko pavadām telpās, un dabas tuvumu sniedz telpaugi. Pareizi izvēlēta, kopta un piemērotos apstākļos augusi istabas puķe uz palodzes priecē vairākus gadus. Tādēļ LU Botāniskā dārza Palmu mājas vestibilā apskatāma izstāde "5 kontineti uz palodzes", kur parādīts, kādi augi piemēroti audzēšanai uz siltas dienvidu loga palodzes vai tieši pretēji - vēsas ziemeļu puses palodzes, kur ir maz gaismas. Interesenti varēs izlasīt arī ieteikumus augu kopšanai ziemas mēnešos, kad augi atrodas miera periodā un to kopšanā ieteicams ievērot noteiktus mērenības pasākumus. Izstādē varēs iedvesmoties arī ziemas dārzu īpašnieki.

© LU Botāniskā dārza foto

 

Orhidejas

No 7. līdz 15. septembrim aicinām iepazīt orhidejas. Izstādē Botāniskā dārza Palmu mājās būs skatāmas Latvijas Orhideju un eksotisko augu draugu asociācijas un Lietuvas Orhideju kluba kolekcionāru skaistākās orhidejas. Orhideju cienītājus īpaši priecēs Cattleya aclandiae ziedi un smarža. Krāšņās orhidejas papildinās Tillandsia ģints augi no pašmāju orhideju audzētāju kolekcijām. Pieredzējuši orhideju audzētāji atbildēs uz jautājumiem un dalīsies pieredzē, būs iespēja iegādāties orhidejas, kā arī substrātus un citas nepieciešamas lietas, kas noder orhideju audzēšanai mājas apstākļos. Sestdienās un svētdienās notiks meistarklases par orhideju pārstādīšanu (vada Una Melnūdre) un lekcijas par tilandsijām (vada Lolita Afanasjeva) un katleju ģints orhidejām (vada Antra Krauze).  

Izstādi organizē Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs sadarbībā ar Latvijas Orhideju un eksotisko augu draugu asociāciju. Izstādē piedalās Orchidejos.lt - LOEADA ilggadējais partneris no Lietuvas. Izstādi atbalsta Zaļā bāze - zemo cenu vairumtirgotava.

© LU Botāniskā dārza foto

 

Ā.Zorgevica liliju izstāde

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā jūlijā zaristokrātiski zied lilijas. No 13. līdz 16. jūlijam Palmu mājā apskatāma arī griezto ziedu izstāde. Dārza kolekcijā ir vairāk nekā 30 Botāniskā dārza ilggadīgā direktora Ādolfa Zorgevica selekcionētās šķirnes no Āzijas liliju un trompetliliju grupas.

© LU Botāniskā dārza foto

 

A.Bērziņas gleznu izstāde "Flora mutata"

Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Palmu mājas vestibilā izstādē "Flora mutata" līdz septembrim apskatāmi mākslinieces Anitras Bērziņas darbi, kas tapuši "Puķu Balles 2013" laikā. Četras dienas no 4. līdz 7. jūlijam Botāniskais dārzs svinēja ziedošos svētkus "Puķu Balli". Šāgada ballē Palmu mājas vestibilā greznojās krāšņs baroka laika tradīcijās radīts puķu pušķis, kuru izveidoja Rundāles pils floriste Dainuvīte Brūvere. Visas četras dienas šo kompozīciju gleznoja māksliniece Anitra Bērziņa. Katru dienu, 21. gadsimta ritmam atbilstoši, tapa jauna ekspresīva glezna, kas katra sevī ietvēra dienas noskaņu un mainīgo ziedu skaistumu. Kā saka pati māksliniece, skaistos ziedus viņa gleznojusi "alla prima" tehnikā, tas ir - strauji bez pagleznojuma un lazējuma, kaut gan baroka laikmetā gleznotāji šāda apjoma kompozīcijas gleznoja daudzu mēnešu garumā, rūpīgi izstrādājot katru detaļu. 

Anitra Bērziņa ieguvusi mākslas maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā. Piedalījusies neskaitāmi daudzās vietējās un starptautiskās izstādēs, plenēros un radošajās darbnīcās. Vairāk par radošo veikumu var uzzināt www.anitraberzina.com. Ikdienā mākslinieces darbi skatāmi Galleria Riga, Dzirnavu ielā 67, 7. stāvā, kur kopā ar gleznotāju Karine Paronjanc veido mākslas telpu/studiju, kas pieejama plašam skatītāju lokam.

© LU Botāniskā dārza foto

 

Brīnumainās pārvērtības

Bērnu un jauniešu centrs "Kurzeme", sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldi un Latvijas Universitātes Botānisko dārzu, rīko Rīgas interešu izglītības audzēkņu darbu izstādi-konkursu "Brīnumainās pārvērtības". Audzēkņi, par pamatu izmantojot kādu sadzīves priekšmetu, nodarbību laikā veido šī priekšmeta "pārvērtības", papildinot to ar dažādiem materiāliem, izmantojot savas studijas specifikai atbilstošu vizuālās vai vizuāli plastiskās mākslas tehniku no papīra, tekstila, koka, māla, dabas materiāliem u.c. Izstāde apskatāma Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā no 1.-17. maijam. 

© LU Botāniskā dārza foto

 

Kaktusi

No 17. līdz 28. aprīlim LU Botāniskajā dārzā notiek izstāde "Kaktusi", kur apskatāma dārza kolekcija, ko papildina Kaktusu un citu sukulentu biedrības entuziastu augi. Par pavasara sākumu vēsta kaktusu un citu tuksnešu un pustuksnešu augu ziedēšanas sākšanās. Pamazām plaukst mamilārijas, rebūcijas, plāksnīšu ehinokaktusi, hatioras, pumpuri riešas astrofītiem, kā arī citiem sukulentiem - mirdzošajai eiforbijai, gastērijai. 

© LU Botāniskā dārza foto

 

Kā sagrozīt galvu?!...

No Valentīna dienas līdz pavasara sākumam, līdz ar acāliju ziedēšanu, aicinām visus vieglprātīgos un arī nopietnos pavasarīgi vieglprātīgā noskaņā apskatīt izstādi "Kā sagrozīt galvu?!...". Tajā ir augi, receptes, padomi, kas veicina erotiskas noskaņas vai rada liktenīgu pievilcību jebkuram - ievērojot visus mūsdienu aktuālos dzimuma, vecuma, veselības, izglītības vienlīdzības un radušos seku ilgtspējas principus. Saskaņā ar ASV Pārtikas un zāļu dienesta slēdzienu, nemaz neeksistē augu vai dzīvnieku izcelsmes afrodiziaki, kaut senās gudrības vēsta par īpašu eliksīru, smaržu, ēdienu un citu produktu lietotāju spēju piesaistīt pretējo dzimumu un iedarboties uz noteiktiem orgāniem zemjostas rajonā. Daļa izejvielu ir bagātas ar vitamīniem, minerālvielām, olbaltumvielām un citiem cilvēkam derīgiem savienojumiem, citas ietekmē sirdsdarbību, daļai ir narkotisks vai cits iespaids. Ar mīlestību un seksu tiem varbūt arī nav tieša sakara, jo, kā mūsdienās ir atklāts, galvenais šo procesu regulējošais orgāns atrodas virs pleciem, starp ausīm... Izstādē ir iespēja ielūkoties, kādus augus un kā cilvēki ir lietojuši, lai sevi apliecinātu, piesaistītu vēlamo personu, cik pārsteidzošas ir dažādu tautu tradīcijas, kultūra, vēsture šajā jomā.

© LU Botāniskā dārza foto

⇑ Uz lapas sākumu
2012
Pēdējās izmaiņas veiktas:
10.09.2014.

Augu vara pie miesas un gara

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā no 2012. gada 9. novembra līdz 2013. gada 6. februārim aicinām visus veselīga un dabiska dzīvesveida piekritējus uz izstādi „Augu vara pie miesas un gara”, kurā var iepazīties ar dažādiem pirts un ārstniecības augiem, to ievākšanu, lietošanu un iedarbību. Mūsdienu pārsātinātā piedāvājumu daudzveidībā un stresa vidē arvien lielāka ir cilvēku interese par visu dabisko, īpaši to, kas audzis un nobriedis vietējos apstākļos, tajā skaitā arī par ārstniecības augiem, kā arī par dažādiem pirts rituāliem veselības, možuma uzturēšanai un iegūšanai. Iepazīstot augu daudzveidību un vērtīgās īpašības, katrs atradīs sev ko noderīgu tumšākā un drēgnākā gada posma patīkamākai pavadīšanai, vīrusu un mikrobu atbaidīšanai, miesas vingruma un prāta mundruma saglabāšanai. Izstādē apskatāmi ārstniecības augi, to maisījumi, dažādas pirtsslotas, kā arī citi pirts piederumi no augu valsts: vīkšķi, klūgu rīkstes utt. Izstādē apskatāmie augi ir audzēti bioloģisko zemnieku saimniecībās, kas apvienojušies biedrībās Latvijas Pirts savienība un Vides un Veselības Saime. 

Izstāde tapusi sadarbībā ar biedrības Vides un Veselības Saime atbalstu: Māru un Daini Bergmaņiem - z/s "Upmaļi", Brigitu Lūkinu - z/s "Ozoliņi", Agritu Gailīti - z/s "Lejaskāķupi", Antu Kučeri – z/s ''Janavas”, Gunitu Virku - z/s "Mauriņi", Anitu Rozenbergu - z/s "Silpurmašas", Intu Brikmani - z/s "Ezermalas", Guntu Kalniņu - z/s "Kalna Pakalnieši", Helēnu Kokarēviču - z/s  "Gaiķi", Jāni Vaivaru – z/s "Ragāres", Sandru Stabingi - saimniecība "Lauciņi", SIA "Andas Darbnīca" un biedrības Latvijas Pirts savienība atbalstu: Rudīti un Ziedoni Kārkliņiem – z/s "Cērpi" un sertificētu pirtnieku Romualdu Lamsteru.

 

© LU Botāniskā dārza foto

 

Fotoizstāde "Flower Power"

Botāniskā dārza liepu alejā aplūkojamas lielizmēra fotogrāfijas, kuru autors ir slovēņu fotogrāfs Boruts Peterlins (Borut Peterlin). Darbos kā centrālais tēls ir ziedu kompozīcijas, kas nofotografētas dažādos politiskos un valstiskos pasākumos un preses konferencēs, pašus politiķus un valstu līderus atstājot otrajā plānā. Pēdējo trīs gadu laikā B. Peterlins kā preses fotogrāfs ir fiksējis Slovēnijas politiskās dzīves svarīgākos notikumus - Dž. V. Buša, V. Putina, A. Merkeles, Dalailamas un citu līderu vizītes pie Slovēnijas Valsts prezidenta. Šajos pasākumos fotogrāfs iemūžinājis arī ziedu kompozīcijas un puķu pušķus, kas parasti paliek nepamanīti. "Flower Power" pirmoreiz tika izstādīta Kauņas Botāniskajā dārzā fotogrāfiju festivāla "Kaunas Photo" ietvaros. Boruts Peterlins ir viens no profesionālākajiem slovēņu fotogrāfiem, un ir piedalījies vairākās izstādēs Slovēnijā, Itālijā, Vācijā, Beļģijā un Lielbritānijā.

© Borut Peterlin

 

Orhideju dienas

No 15. līdz 23. septembrim aicinām baudīt orhideju eksotiku. Izstādē aplūkojamas LU Botāniskā dārza, Latvijas Orhideju un eksotisko augu draugu asociācijas un Lietuvas Orhideju kluba kolekcionāru skaistākās orhidejas.

  • Pieredzējuši audzētāji atbildēs uz jautājumiem un dalīsies pieredzē
  • Iespēja iegādāties orhidejas, kā arī substrātu un citas nepieciešamas lietas, kas noder orhideju audzēšanai mājas  apstākļos
  • Ticami un neticami - fakti par orhideju dzīvi, daudzveidību, izplatību, neparastiem izmantošanas veidiem

Meistarklases:

  • 15. septembrī plkst. 11:00-12:00 - Lekcija par orhideju simbolisko nozīmi Senās Ķīnas kultūrā. Orhideju zīmēšanas paraugdemonstrējumi tradicionālajā Ķīnas tušas glezniecības tehnikā (LU asoc. prof. Agnese Haijima)
  • 15. septembrī plkst. 13:00 - Iepazīšanās ar Japānas dārgumu Neofinetia falcata. Sfagnu uzkalniņu veidošana Neofinetia falcata audzēšanai (LOEADA)
  • 16. septembrī plkst. 13:00 - Orhideju pārstādīšana. Epifīto orhideju montēšana uz sintētiskā vai dabīgā materiāla bloka (LOEADA)
  • 22. septembrī plkst. 11:00-12:00 - Lekcijas par orhideju simbolisko nozīmi Senās Ķīnas kultūrā. Orhideju zīmēšanas paraugdemonstrējumi tradicionālajā Ķīnas tušas glezniecības tehnikā (LU asoc. prof. Agnese Haijima)
  • 22. septembrī plkst. 13:00 - Orhideju pārstādīšana. Epifīto orhideju montēšana uz sintētiskā vai dabīgā materiāla bloka (LOEADA)
  • 23. septembrī plkst. 13:00 - Dažādu orhideju (epifīto, zemes) pārstādīšana (LOEADA)

Izstādē piedalīsies biedrība 'Motus Vita', kas atbalsta cilvēkus ar neiromuskulārām slimībām un viņu ģimenes. Apmeklētāji varēs apskatīt un iegādāties orhideju un citu eksotisko ziedu gleznojumus uz zīda, kā arī citiem materiāliem, ko mākslas terapijas nodarbībās darinājuši cilvēki ar kustību ierobežojumiem. Iegūtie līdzekļi paredzēti neiromuskulāro slimnieku ģimenu atbalstam.

© LU Botāniskā dārza foto

 

Hortus Botanicus Universitatis Latviensis - 90

Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs ir vecākais botāniskais dārzs Latvijā, kam pamati likti 1922. gadā. Izstādē “Hortus Botanicus Universitatis Latviensis – 90” var iepazīties ar dārzu, tā ikdienu un sasniegumiem dažādos laikos. Pirmie augi iestādīti dārzam piešķirtajā zemē Dreiliņmuižā. Profesoru Nikolaja Maltas un Paula Galenieka vadībā ar Latvijas Universitātes studentu spēkiem, vispirms izveidoja augu sistemātikas kolekciju, kura bija pieejama publiskai apskatei jau nākamajā gadā pēc dārza dibināšanas. Kolekcijai paplašinoties, LU Botāniskais dārzs 1926. gadā ieguva desmitreiz lielāku platību – kādreizējo Volfšmidta muižu Zasulaukā. Tur bija iespēja uzbūvēt siltumnīcas tropu un subtropu augiem, kā arī paplašināt āra kolekcijas, kas tika veidotas, tās iekļaujot bijušās muižas parkā. Dārzs bija atvērts publikai un vienlaicīgi tajā mācījās dabaszinātņu studenti un notika aktīvs zinātniskais darbs – pētot sūnas, ziedaugus, fosilo floru, iedzimtību, sistemātiku un citus virzienus. Padomju gados darbības lauks paplašinājās atbilstoši tajā laikā vadošajām tendencēm - PSRS visiem botāniskajiem dārziem bija jāveido jaunas dekoratīvi nozīmīgas vai derīgas augu šķirnes, kā arī jānodarbojas ar introdukciju – jāizpēta dažādu, Latvijā līdz šim nebijušu savvaļas augu vai šķirņu audzēšanas iespējas. Tādējādi Botāniskajā dārzā tika izveidotas dažādas kolekcijas: aprikozu, persiku, dāliju, ziemciešu, rododendru un citas. Pēdējos gados pievēršoties vietējās floras apzināšanai, ir radīta Purva augu ekspozīcija, kā arī Ķērpju un sūnu taka. Izstādi “Hortus Botanicus Universitatis Latviensis – 90” varēs apskatīt maijā un visu jūniju.

© Latvijas Universitātes Botāniskā dārza foto un arhīva materiāli

⇑ Uz lapas sākumu
2011
Pēdējās izmaiņas veiktas:
10.09.2014.

Acāliju izstāde

Par spīti aukstajam laikam, ir plaukušas pirmās acālijas un LU Botāniskajā dārzā ir sācies pavasaris. Valentīna dienā visi tiek aicināti uz acāliju izstādes atklāšanu, kur būs "dzejas brīvais mikrofons". Ikviens, romantiskas stīgas vārdos ietērpt aicinātais, ir gaidīts skandēt savus dzejoļus, klausīties pavasara ienākšanu citu sirdīs un baudīt acāliju ziedēšanu. Būs iespēja dzirdēt Daigas Lapānes un Sarmas Upeslejas dzeju, skanēs Jāņa Sparinska ģitāra.

© LU Botāniskā dārza foto

 

Meklējam eglīti

Sākoties Adventes laikam, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā no 26. novembra līdz 8. janvārim apskatāmas dažādu sugu un šķirņu eglītes izstādē „Meklējam eglīti”. Fantāzijas par Ziemassvētku tēmu savos darbos atklāj Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkņi – Aīda Ismailova, Farīda Ismailova, Vivianna Maria Staņislavska, Alise Šaburova, Kate Kajaka, Melānija Vilka, Dārta Lote Bērziņa, Ritvars Krastiņš, Laura Krūmiņa, Renāte Kloviņa, Elza Dobičina, Viktorija Gračkova un Marta Liepa.
Jau vairākus gadsimtus eglīte ir neatņemama Ziemassvētku noskaņas radītāja. Pēdējā laikā svētkos greznojam ne tikai Latvijas dabai raksturīgo parasto egli, bet arī citu sugu un dažādu šķirņu egles, piemēram, aso un Serbijas egli. Pasaulē ir apmēram 50 sugu egles, kas visas dabā ir sastopamas tikai Ziemeļu puslodē. Cilvēku nerimstošā interese par jaunām formām un skuju nokrāsām liek meklēt arvien jaunas egļu šķirnes, kas rotātu dārzus un svētku brīžus. Oriģināls skatījums uz eglīti un Ziemassvētku noskaņu ir J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas jaunajiem māksliniekiem, kuri savos darbos izmantojuši dažādas eglītes. Izstādē redzamās eglītes ir izaudzētas Latvijas kokaudzētavās: AS „Latvijas valsts meži”, Zaļenieku kokaudzētavā un stādaudzētavā „Dimzas”.

Izstādes afiša.

© LU Botāniskā dārza foto

 

Vecmāmiņas palodze

Novembrī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā ienāk Latvijas pirmās brīvvalsts laika aura: izstādē „Vecmāmiņas palodze” apskatāmi istabas augi, kas tolaik priecējuši un radījuši mājīgumu.

Palodze ar pelargoniju, līdakasti un amarilli rosina atmiņas un daudziem saistās ar vecmāmiņu vai mīļāko tanti. Pirmās brīvvalsts laikā katras zeltenes lepnums bija kupla mirte. Tomēr pirmās istabas puķes audzēja muižās, no kurienes pamazām tās nonāca pie latviešiem. Istabas puķu dzimtene pārsvarā ir tropu un subtropu josla, Eiropā tās ieceļoja līdz ar jaunu zemju atklāšanu Āfrikā, Amerikā, Āzijā un Austrālijā. Tādēļ tās bija dārgas un vispirms greznoja aristokrātu īpašumus. Šodien reti kurš iedomājas, ka eksotisko augu ceļš līdz šejienei ir bijis piedzīvojumiem bagāts. Labi nopelnīt un pārvest augus centās gan misionāri, karavīri un zinātnieki, gan arī laimes meklētāji, kam bija jācīnās ne tikai ar naidīgi noskaņotiem iezemiešiem, bet arī ar tropu slimībām, plēsīgiem zvēriem, indīgiem kukaiņiem un čūskām.

Senāk audzētās istabas puķes nereti arī šodien izrādās mūsu apstākļiem un steidzīgajam dzīvesveidam piemērotākās, jo ir izturīgas un mazprasīgas: mājas svētības, alojes, gumijkoki, papardes... Izstādē būs arī kopšanas un audzēšanas padomi no 1938. gada, kā arī tālaika mēbeles, sadzīves priekšmeti un izšuvumi. Apmeklētāji gaidīti LU Botāniskā dārzā no 29. oktobra līdz 20. novembrim.

© Gundegas Muzikantes foto

 

Purvu noslēpumi

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā no 29. septembra līdz 24. oktobrim aplūkojama ceļojošā fotoizstāde „Purvu noslēpumi”, kas pirmo reizi tika atklāta 2010. gada decembrī Viesītē. Izstādē izvietotas 119 fotogrāfijas uz 31 abpusēji apdrukātas planšetes, kur redzami augi un dzīvnieki, kas dzīvo purvos un to tuvumā.

Četros aizsargājamos Latvijas sūnu purvos – Melnā ezera purvā, Rožu purvā, Aklajā purvā un Aizkraukles purvā un mežos – 2010. gadā sākta to vērtību apzināšana un atjaunošana. Fotoizstāde stāsta par šo Latvijas purvu vērtībām un to aizsardzību, tajā izmantotas fotogrāfijas arī no Velsas, Vācijas un Slovākijas, lai parādītu purvu daudzveidību Eiropā. Fotoizstāde tapusi sadarbojoties Ogres fotokluba fotogrāfiem un purvu pētniekiem, ļaujot izstādes apmeklētājiem ne tikai ieraudzīt purvu vērtības, bet arī sadzirdēt purvos dzīvojošo putnu dziesmas. Tās tapšanā piedalījās fotokluba fotogrāfi un dabas eksperti: Valda Baroniņa, Irēna Bērza, Daiga Brakmane, Dāvis Drazdovskis, Kaspars Freimanis, Vitauts Mihailovksis, Maruta Pakalne, Māra Pakalne, Aivars Petriņš, Marita Rauba, Ingūna Roze, Andreta Strade, Aivars Slišāns, Voldemārs Spuņģis, Uvis Suško un Aldis Vīte. Lai radītu īstu purva atmosfēru, izstādē tiek atskaņotas Edmunda Račinska ierakstītās purva putnu balsis. 

Izstāde ir tapusi Eiropas Komisijas LIFE+ programmas projekta „Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā” ietvaros. Izstāde tiks izvietota dažādās Latvijas vietās līdz projekta beigām 2013. gada augustā. 

© LU Botāniskā dārza foto

 

Mākslinieka iedvesma

„Mākslinieka iedvesma” – ziedi dobē un ziedi mākslā Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā. Jūnijā dārzs piedāvā apskatīt ne tikai ziedu krāšņumu, bet arī to, kā ziedi ir iedvesmojuši mākslinieku radošo veikumu. Krāšņajā peoniju ziedēšanas laikā Botāniskais dārzs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju piedāvā ieskatīties ziedos – gan dārzā, gan mākslinieku darbos. Paralēli noritot mākslas darbu izstādēm muzejos, LU Botāniskajā dārzā peoniju ekspozīcijā ir apskatāmi abu muzeju izstādēs esošo darbu fotogrāfijas, kur redzami dažādi puķu tēli porcelānā, tekstilmākslā, glezniecībā un grafikā.

Botāniskajā dārzā ir 30 dažādas pienziedu peoniju šķirnes. Ekspozīcijā pārsvarā ir 19. un 20. gs. Francijas selekcionāru radītās šķirnes: 'Duchesse de Nemours' (1856. gads), 'Festiva Maxima' (1851. gads), 'Felix Crousse' (1881.gads), 'Sarah Bernhardt' (1908. gads) un citas. Mākslas darbu fotogrāfiju izstāde peoniju ekspozīcijā būs apskatāma līdz peoniju noziedēšanai.

© LU Botāniskā dārza foto

 

Daudzveidīgajā sūnu un ķērpju pasaulē

Latvijas sūnas un ķērpji, to noslēpumi: uzbūve, vairošanās, izmantošana, izpētes vēsture un daudz kas cits Latvijas Universitātes Botāniskā dārza izstādē no 12. maija līdz 12. jūnijam. Sūnas un ķērpji ir noslēpumainas būtnes, kas sastopamas gan mežos, purvos un pļavās, gan uz augsnes un koku stumbriem, gan māju jumtiem un bruģakmeņiem. Tie ir vieni no evolucionāri senākajiem organismiem, tie pirmie apmetas uz dzīvi vietās, kur nekas neaug, pamazām veidojot augsnes slāni un radot augu augšanai piemērotu vidi. Neskatoties uz plašo izplatību, cilvēki maz pazīst sūnas un ķērpjus: sūnas ir zemākie augi, bet ķērpji nav augi, tie ir organismi, kuri veidojas simbiozē augot aļģēm un sēnēm. Izstādē būs apskatāmas 50 Latvijas sūnu un 20 ķērpju sugas; būs iespēja uzzināt par to uzbūvi, vairošanos, izmantošanu – gan sadzīvē, medicīnā, gan kā vides piesārņotības noteikšanas indikatoriem; dzīvos paraugus papildinās Nijoles Kalinauskaites sūnu oriģinālzīmējumi. Izstādi rīko Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedras sūnu pētnieces Anna Mežaka, Ligita Liepiņa, Linda Madžule un Līga Strazdiņa.

Izstādes afiša.

© LU Botāniskā dārza foto

 

Kaktusu dienas

Kaktusu dienas Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā norisinās no 29. aprīļa līdz 8. maijam. Dārza kaktusu kolekcijas ziedēšanas laikā visi aicināti uz "Kaktusu dienām". Ziedēs agri plaukstošie kaktusi - mamilārijas, parodijas un citi. Pavisam kolekcijā ir apmēram 400 dažādu nosaukumu kaktusi. Šī gada pasākumu kuplinās Kaktusu un citu sukulentu biedrības biedru privātās kolekcijas. Būs iespēja izjautāt kaktusu speciālistus, kā arī nelielos daudzumos iegādāties kaktusus un citus sukulentos augus.

© LU Botāniskā dārza foto

 

Tālo Austrumu skaistule - acālija

Jaunais Zaķa gads Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā tiek sagaidīts austrumu noskaņās izstādē "Tālo Austrumu skaistule - acālija". Palmu mājā izkārtotās acāliju baltās, rozā un violetās kupenas šogad ir papildinātas ar austrumu akcentiem, un 3. februārī, iestājoties Zaķa gadam, izstāde aplūkojama līdz pat plkst. 21 vakarā. Ziemas romantiskākās puķes pilnā plaukumā ir arī Visu mīlētāju dienā 14. februārī.

© LU Botāniskā dārza foto

 

Fotoizstāde Mikrosafari

Sergeja Agafonova fotogrāfiju izstāde Mikrosafari LU Botāniskā dārza Palmu mājā apskatāma no 5. marta līdz 3. aprīlim. Izstādē ir iespēja ielūkoties kukaiņu dzīves notikumos un daudzveidīgajā pasaulē. Sergejs Agafonovs kopš jaunības ir aizrāvies ar dažādām radošām nodarbēm, īpaši - ar fotografēšanu, kas pēdējos 10 gados ir kļuvusi par nopietnu darbu. Viņš ir Pasaules Fotogrāfu Organizācijas biedrs, 2010. gadā ieguvis balvu starptautiskā fotogrāfiju konkursā, ko organizēja Valsts Darvina muzejs Maskavā. Fotogrāfam piemīt oriģināls stils, kas izpaužas dažādu žanru darbos - portretos, dabasskatos, fantastikā, makrofotogrāfijās.

© Sergeja Agafonova un LU Botāniskā dārza foto

 

Fotoizstāde Laimes ziedi

Fotogrāfu Marģeru Martinsonu ziedi iedvesmo, tādēļ izstāde „Laimes ziedi” aicina visus romantiķus, laimes meklētājus un ziedu mīlētājus. Izstāde LU Botāniskā dārza Augu mājās apskatāma no 11. -  28. februārim, atklāšana 11. februārī plkst. 14:00.

Ziedi – mīlestība...

Ziedi – vārdos nepateiktais,

Ziedi – iedvesma un cerība,

Ziedi – vieglprātība un drosme,

Ziedi – cieņa un pateicība,

Ziedi – laimes un likteņa lēmēji,

Ziedi – krāsu un formu bezgalība,

Ziedi – dzīvības apliecinājums un turpinājuma sākums.

Mākslinieks ir dzimis 1939. gada 5. jūnijā Valkā. Absolvējis Bulduru dārzkopības tehnikuma dārzkopības nodaļu, Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijas Agronomijas fakultāti un Maskavas Valsts kultūras institūtu kā kino-foto režisors. Jaunības degsmē izmantojis iespēju un 11 gadus strādājis Baikāla Amūras maģistrāles celtniecībā. Radošajam garam ņemot virsroku pār zemes kopēja praktisko dabu, pievēršas žurnālistikai, foto un filmu mākslai. Strādājis Rīgas kinostudijā, ir fotokluba „Rīga” biedrs, uzņemts Latvijas Fotomākslas savienībā, Jūrmalas fotostudijas „Aspazija” biedrs.

© Marģera Martinsona un LU Botāniskā dārza foto

⇑ Uz lapas sākumu
2010
Pēdējās izmaiņas veiktas:
10.09.2014.

Bībeles augi

Pirmajā adventē Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā atvēra Bībeles augu izstādi. No 2010. gada 27. novembra līdz 2011. gada 9. janvārim apskatāmi augi, kas ir neatņemama kristīgās ticības rituālu daļa, kas ir minēti Bībelē gan ar simbolisku nozīmi, gan izmantoti ikdienas vajadzībām.

Kristīgās ticības rituālu sastāvdaļa ir augi, tie ir minēti arī Bībelē gan simboliskā, gan ikdienišķi praktiskā nozīmē. Ir iespēja apskatīt Paliurus spina-christi – ērkšķiem klātu krūmu, kura zinātniskajā nosaukumā latīņu valodā atspoguļojas senais stāsts par šī auga izmantošanu Kristus vainaga pīšanai pirms viņa sišanas krustā. Izstādē ir apkopota turpat puse no Vecajā un Jaunajā derībā minētajiem augiem: mirre, olīvkoks, vīģe, papiruss, ciprese un citi eksotiski, kā arī mūsu ikdienai neatņemami augi, un ne tikai augi. Izstādē ir izmantoti Evalda Vasilevska un viņa skolnieku meljnās keramikas trauki. Ziemassvētku gaidās aicinām uz LU Botānisko dārzu!

Izstādes afiša.

© LU Botāniskā dārza foto

 

Pasaules augļi un sēklas

Izstādē „Pasaules augļi un sēklas” vienkopus redzami vairāk nekā 300 pašmāju un eksotiskie augļi un sēklas, atklājot to krāsu, struktūru un formu daudzveidību. Tas ir lielisks līdzeklis skolēniem un studentiem, kā arī jebkuram interesentam sēklu un augļu morfoloģijas iepazīšanai, kas var atklāt ne vienu vien jaunu vai sen aizmirstu faktu, kā piemēram, to, ka banāns ir oga, bet pīlādzis ir ābols. Svaigi un žāvēti paraugi strukturēti ilustrē visus augļu tipus un iepazīstina ar sēklu izplatīšanās veidiem. Izstādē iespējams uzzināt arī dažādus stāstus un nedzirdētus faktus: par jūras sirdi – augu ar 1,5 m garām pākstīm, par saldāko augli, cik tālu var aizspļaut arbūza sēklu un daudz ko citu interesantu. Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Dabas muzeju.

Izstādes afiša.

© LU Botāniskā dārza foto

 

Sūnas un ķērpji

Pirmo reizi Latvijā apskatāma sūnu un ķērpju izstāde. Izveidota ekspozīcija no dzīviem paraugiem, aptverot trīs mikrobiotopus - sauso mežu, purvu un pilsētvidi. Latvijā līdz šim konstatētas aptuveni 550 sūnu un tikpat daudz ķērpju sugu - izstādē var iepazīt nelielu daļu no lielās sugu daudzveidības, pie tam puse no eksponātiem iegūta Botāniskajā dārzā. Sūnas un ķērpji tuvplānā apskatāmi lielizmēra fotogrāfijās (autori Līga Strazdiņa, Anna Mežaka, Ligita Liepiņa, Juris Galējs).

Sūnu un ķērpju izstādi finansiāli atbalsta Latvijas Universitātes Studentu padome un tā apskatāma no 21. septembra līdz 31. oktobrim. Izstādes afiša.

 

© LU Botāniskā dārza foto

 

Augi tavā kosmētikā

LU Botāniskais dārzs no 15. aprīļa līdz 31. maijam piedāvā izstādi par ekokosmētikā izmantojamiem augiem. Apmeklētāji varēs iepazīt ne tikai dažādu ziedu, augļu, mizu, stumbru un sakņu īpašības, bet arī iegūt radošas idejas, lai mājās pagatavotu sev piemērotus ķermeņa kopšanas līdzekļus. Bez tam, būs iespēja pasmaržot un izmēģināt dažādus krēmus, eļļas, skrubjus un citus kosmētikas līdzekļus, kuri sastāv no augu izcelsmes produktiem.

Izstādē ir vairāk nekā 80 augu, drogu, augļu, sēklu un cita augu materiāla, ko skaistumkopšanā izmantojusi Kleopatra, par kuriem stāsta acteku leģendas un kurus pazinušas jau senie latvieši.  Mūsdienu piesārņotajā pasaulē, arvien vairāk cilvēku izvēlas savu ķermeni kopt ar līdzekļiem, kuri sastāv no dabiskām izejvielām. Kosmētiku, kurā ir 95-100% augu izcelsmes izejvielas - ekstrakti, sulas, eļļas, aromatizētāji un citi komponenti - dēvē par ekokosmētiku. Atkarībā no sastāva, tai piemīt barojošas, mitrinošas, atjaunojošas un citas ķermeņa kopšanai nepieciešamas īpašības, tajā skaitā arī – dziedējošas. Izstāde tapusi sadarbībā ar SIA Ekokosmetika.

 

© LU Botāniskā dārza foto

 

Fotoizstāde Ūdens spēles

LU Botāniskā dārza Palmu mājā no 22. marta līdz 2. maijam apskatāma fotogrāfa Gunta Pilsētnieka darbu izstāde  “Ūdens spēles”. Tajā ir 22 lielformāta krāsu fotogrāfijas uz auduma. Galvenā tēma ir ūdens kustība, ūdens noslēpuma radītās sirreālās asociācijas, ūdens dabā kā mūžīgās mainības simbols. Fotogrāfijas ir tapušas laikā no 2008. –2010. gadam Latvijā un Ukrainā.

G. Pilsētnieks ir Ogres Foto kluba biedrs. Ar fotografēšanu viņš nodarbojas jau kopš 16 gadu vecuma. Autora galvenais izteiksmes līdzeklis ir dramatiskas un piesātinātas krāsas, kas atsedz mirkļa nozīmību un izceļ tā īslaicīgumu.

© Aivara Slišāna foto

 

Acāliju izstāde un Valentīndienas mīlestības dzejas lasījumi

Latvijas Universitātē ir lielākā acāliju kolekcija Baltijā. Tajā ir 124 šķirnes no Rietumeiropas, Krievijas, Ukrainas un Latvijas. Kolekciju 1956. gadā sāka veidot profesors Rihards Kondratovičs – gan vācot šķirnes, gan nodarbojoties ar selekciju. Vecāko krūmu ziedu vainaga apkārtmērs sasniedz jau 2 metrus.

Palmu mājā apskatāmas agri un vidēji ziedošās acālijas. Pakāpeniski plaukst arvien vēlāk ziedošās šķirnes, tādēļ izstāde ik nedēļu tiek papildināta ar tikko uzziedējušiem acāliju krūmiem. Bez tam, ir arī informācija par acāliju kopšanu, audzēšanu un uzziedināšanu.

Palmu mājā dzirdami Viljama Šekspīra romantiskie soneti un H. Heines dzeja LU Studentu teātra aktieru ieskaņojumā, savukārt Valentīndienā savus dzejoļus par mīlestību lasa Amanda Aizpuriete, Elīna Līce-Štrausa, Anete Migliniece, Lote Vilma Vītiņa, Andris Hiršs, Aivars Krūkliņš un Jānis Vādons, kā arī skan Rolanda Masaļska ģitāra.

© Daces Grīviņas foto

⇑ Uz lapas sākumu
2009
Pēdējās izmaiņas veiktas:
10.09.2014.

2009. GADS

Bībeles augu izstāde

Bībeli var lasīt, lai saņemtu atbildes un mierinājumu, tā ir arī vērtīgs informācijas avots par cilvēku dzīvi un ieražām ikdienā, gan arī par dabu. Var dzert vīnu un iedomāties, ka tā dzimtene bija vieta, kur piestāja Noasa šķirsts vai, garšojot granātābolu, tāpat kā ķēniņš Zālamans priecāties par šī augļa formu. Vairāki augi līdz pat mūsu dienām ir saglabājuši savu simbolisko nozīmi, piemēram, ciprese, laurs, olīvkoks, kā arī citi. Daudzi no Vecajā un Jaunajā derībā minētajiem augiem mums ir labi pazīstami arī šodien: mēs tos audzējam savos dārzos un tīrumos, izmantojam medicīnā, pārtikā un citām vajadzībām, daļu augu mēs importējam un ikdienā lietojam kā garšvielas. Daļa šo augu Latvijā ir apskatāmi tikai LU Botāniskā dārza augu mājās, piemēram, svētajos rakstos bieži minētā mirre, Jāņmaizītes koks, vīģeskoks, dateļpalma, granātkoks.

© Daces Grīviņas foto

⇑ Uz lapas sākumu