Pirmsākums

Sveiks, Botāniskā dārza un dabas draugs!

Es esmu parasts zāliens, kādi bieži atrodami pilsētu parkos, māju pagalmos un viensētās. Esmu izaudzis no sēklām, kas 2017. gadā iegādātas veikalā. Atrodos starp vecām ābelēm un esmu apaudzis ar sarkano auzeni Festuca rubra, pļavas skareni Poa pratensis, ārstniecības pieneni Taraxacum officinale, ložņu āboliņu Trifolium repens un birztalu veroniku Veronica chamaedrys.

Tomēr vēlos kļūt par sugām bagātu zālāju - tādu, kas līdzinātos Latvijas dabiskajiem zālājiem. Tajos var augt pat vairāk nekā 500 augu sugas un mājvietu rod daudz kukaiņu, zirnekļu, tārpu, gliemežu, putnu un citu radību, kas kopā veido krāšņu bioloģisko daudzveidību.

Senatnē savvaļā zālāji radās upju palienēs vai vietās, kur ganījās lielie savvaļas zālēdāji – tauri, sumbri un savvaļas zirgi. Tiem izzūdot, zālāji veidojas tur, kur cilvēki gana lopus un pļauj zāli. Tomēr ne katra “pļava” var lepoties ar dažādiem augiem un dzīvniekiem. Mūsdienās dabisko zālāju Latvijā ir palicis pārlieku maz - tikai 0,3 % no valsts teritorijas. Zālāju bioloģiskā vērtība sarūk, jo pašreizējā pļaušana un ganīšana notiek tādā veidā, kas neļauj izdzīvot vairumam sugu, kurām zālājs būtu vispiemērotākā vide.

Ja nedarītu neko, tad Latvijā zālājs lielākoties pamazām kļūtu par krūmāju un apaugtu ar kokiem. Savukārt, ja dārznieki turpinās regulāri un intensīvi pļaut, lai būtu “smuks, zaļš paklājs”, tad saglabāšos tikpat parasts kā pēdējos piecus gadus. Tādēļ priecājos, ka esmu izraudzīts 7 gadu eksperimentam, kurā salīdzinās dažādus paņēmienus, kā palielināt augu sugu skaitu. Zinu, ka par sugām bagātu zālāju nevar kļūt uzreiz, un ir jāatrod labākais veids, kā tādam pamazām tapt.

Eksperimentālie lauciņi ierīkoti 2021. gada vasarā. Pavisam man ir 6 izmēģinājumu varianti, katrs no tiem pārstāvēts ar pieciem 2x2 m lieliem lauciņiem. Daļā no iesēja 20 lakstaugu un graudzāļu sēklas, kas savāktas dažādos dabiskos zālājos visā Latvijā. Citos lauciņos vispirms veco velēnu noņēma, tad iesēja sēklas, bet vēl citos – gan noņēma velēnu, gan uzbēra augsni no sugām bagātas pļavas, gan iesēja sēklas. Reizi vai divreiz gadā visus laukumiņus nopļaus un zāli savāks. Viens variants ir atstāts salīdzināšanai – tā ir kontrole – to pļaus reizi divās nedēļās kā to darīja līdz šim.

Katru vasaru visos laukumiņos veiks augu sugu uzskaiti jeb monitoringu, lai sekotu līdzi, kā mainās sugu sastāvs un vai tas palielinās.