Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Nikolajs Malta (1890-1944)
Pēdējās izmaiņas veiktas:
08.11.2017

N. Malta dzimis 1890. gada 12. februārī Krustpilī.

Pirmā N. Maltas skola ir Sāvienas pamatskola, tad no 1901. – 1908. gadam Rīgas pilsētas reālskola. Seko studijas Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas nodaļā. Studiju laikā N. Malta strādā zinātnisko darbu pie M. Centneršvera un vēlāk arī par palīgasistentu P. Valdena laboratorijā. Pēdējos studiju gados arvien vairāk pievēršas botānikai un Latvijas teritorijas floras pētīšanai. No N. Maltas piezīmju grāmatiņām noprotams, ka jau 1912. gadā viņš ir vācis sūnas, kas vēlāk kļūst par viņa pētījumu galveno objektu.

N. Malta aktīvi darbojas Rīgas Dabaspētnieku biedrībā. 1915. gadā šīs biedrības rakstos iespiesta viņa pirmā publikācija ”Piezīmes par Dienvidaustrumu Vidzemes floru” (vācu valodā). 

No 1913. gada 1. jūnija N. Malta ir Baltijas Domēņu valdes Hidrotehniskās nodaļas dienestā. 1915. gadā, I Pasaules kara laikā, šī nodaļa veic Ziemeļu frontes hidrotehniskos darbus. N. Maltu tajos ieskaita kā tehniķi.

Laikā no 1916. – 1918. gadam viņš strādā Pleskavā un tur savāc plašu sūnu herbāriju, kuru vēlāk apstrādājot, top viņa nākošā publikācija par Pleskavas apgabala, un it īpaši Veļikajas upes grīvas kaļķakmens apgabala sūnu floru (publicēta 1919. gadā).

1918./19. m. g. strādā par skolotāju Rīgas Arodnieciskajā tehnikumā (tagadējā Rīgas Valsts tehnikumā).

1919. gada 4. jūnijā brīvprātīgi iestājas Rīgas jaunformējamos spēkos, kur strādā kā kara ierēdnis līdz 1919. gada 22. jūlijam. Tad tiek aizkomandēts uz Zemkopības ministriju, kur strādā Kūdras laboratorijā.

No 1919. gada 1. oktobra N. Malta ir Latvijas Augstskolas lektors Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Dabaszinātņu nodaļā, ar kuru cieši saistīta visa viņa turpmākā dzīve un darbs. No 1919. gada 1. decembra viņš ir docents, 1925. gadā iegūst doktora grādu un no 1927. gada ir profesors. Vairākkārt N. Malta ir fakultātes dekāns un fakultātes pārstāvis Latvijas Universitātes padomē.

N. Malta 1919. gadā Dabaszinātņu nodaļā dibina Augu morfoloģijas un sistemātikas institūtu, bet 1922. gadā Botānisko dārzu. N. Malta ir šī institūta un LU Botāniskā dārza ilggadējs direktors, līdz pat savai aizbraukšanai no Latvijas 1944. gadā. Viņš rūpējas par Botāniskā dārza kolekciju paplašināšanu, augu māju celtniecību un ceļveža izdošanu.

Viņa pētījumi veltīti gan Latvijas sūnu izplatībai un ekoloģijai, gan arī ārzemju sūnu materiālu apstrādei. Par vienu šādu sūnu Zygodon ģints monogrāfisku apstrādājumu N.Malta 1925. gadā aizstāv doktora disertāciju.

N. Malta aktīvi darbojas dažādās biedrībās un sabiedriskajās organizācijās – Rīgas Dabaspētnieku biedrībā, Rīgas Latviešu biedrībā, Latvijas Ģeogrāfijas biedrībā, Latvijas Bioloģijas biedrībā, Latvijas – Britu tuvināšanās biedrībā, Latvijas – Zviedrijas tuvināšanās biedrībā, Britu klubā, Botāniskā dārza draugu biedrībā. Viņš arī pārstāv Latvijas Universitāti starptautiskos kongresos un jubilejās. N. Malta kā LU delegāts piedalās Starptautiskajā konferencē Oksfordā 1934. gadā un 6. Starptautiskajā botāniķu kongresā Amsterdamā 1935. gadā. 1939. gadā kā LU pārstāvi N. Maltu komandē uz Zviedriju piedalīties Zviedrijas Zinātņu akadēmijas 200 gadu jubilejas svinībās.

N. Malta ir priekšnieks Latviešu – Britu tuvināšanās biedrībā un uzsver angļu valodas nozīmi pasaulē. Pēc viņa raksta par angļu valodas nozīmi Jaunākajās Ziņās angļu valodu Latvijas skolās nosaka par pirmo svešvalodu.

1929. gadā N. Maltu ievēl par korespondētājlocekli Somijas Floras un faunas biedrībā (Societas pro Fauna et Flora Fennica). 1929. gadā, LU 10 gadu jubilejā, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, bet 1939. gadā ar Britu Impērijas ordeni virsnieka pakāpē.

1938. gadā ar pseidonīmu Jānis Grīvnieks izdod dzejoļu krājumu "Cik ātri steidzas laiks". N. Malta ir arī rakstu krājuma Acta Horti Botanici Universitatis Latviensis redaktors.

Ir autors vismaz 130 zinātniskām un populārzinātniskām publikācijām par augu sistemātiku, morfoloģiju, augu ģeogrāfiju, zinātnes vēsturi. Kopā ar K. Ābeli un A. Melderi uzraksta pirmo botānikas mācību grāmatu augstskolas kursam latviešu valodā (augu anatomija, morfoloģija un ģenētika). Kopā ar P. Galenieku ir redaktors izdevumam „Latvijas zeme, daba un tauta”. Gatavojis materiālus arī Konversācijas vārdnīcai.

Kārlis Ābele 1948. gadā Vācijā publicētajā N. Maltas nekrologā raksta par viņa aizbraukšanu no Rīgas: “Beidzamo reizi redzēju viņu Rīgas ostmalā 1944. gada augusta vidū, kad viņš aizbrauca uz Vāciju. Viņam nebija daudz mantu līdz, to starpā tikai dažas grāmatas. Viena no tām bija Šekspīra darbi”.

Profesors un viņa dzīvesbiedre 1944. gada 21. novembrī zaudē dzīvību no angļu bumbas, kura, pēc J. Jaunsudrabiņa atmiņām, bijusi gandrīz vienīgā, kas nokritusi Štolcenavā.

 

Izmantoti E. Vimbas materiāli

I. Bergas pētījums par Nikolaju Maltu (.pdf).