Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Ezerrieksts. Kosa. Staipeknis. Botānisko ekspedīciju piezīmes. FOTO.
LU Botāniskais dārzs
03.01.2018

Gadu mijai pieklājas atskatīties uz aizvadītajā gadā paveikto. Arī LU Botāniskajam dārzam aizvadītais gads nesis patīkamus jaunums. Trīs ekspedīciju laikā ievāktas vairākas jaunas, Latvijā reti sastopamas, augu sugas, kas, ja ieaugšanās process būs izrādījies veiksmīgs, bagātinās LU Botāniskā dārza brīvdabas augu kolekciju. Trīs izbraukumi, trīs jaunpienācēji. Par to, kā ekspedīcijas dalībniekiem veicies, un kāds bijis izbraukumu rezultāts vari lasīt ekspedīciju dienasgrāmatā.

Ekspedīcija KOSA. 2017. gada jūlijs

Pirmā ekspedīcija, brauciens uz Kurzemi pēc lielās kosas, notika vasaras pilnbriedā. Latvijas Botāniķu biedrība ir veikusi monitoringu un apsekojusi lielās kosas Equisetum telmateia vienīgo atradni Latvijā – avoksnainu nogāzi Ventas krastā. Atradni atklāja 1895. gadā dabas pētnieks Kupfers. Lai lielās kosas atradni aizsargātu, izveidots Piešdangas dabas liegums.  Atradnes nogāze un ieleja ir aizaugusi ar lakstaugiem un krūmiem, bet, ja rūpīgi ieskatās, visur cauri spraucas zarotie kosu kāti, kas garumā sniedzas līdz pat celim.

Iegūto lielo kosu plānots iestādīt Englera sistemātiskajās grupās LU Botāniskajā dārzā.

Jau 2017. gada rudenī novērots, ka tā tur labi iesakņojusies, bet izšķiroša būs ziema. Turam īkšķus, lai sals nenokož dārgumu!

Ekspedīcija EZERRIEKSTS. 2017. gada septembris

Varētu būt, ka peldošais ezerrieksts Trapa natans ierindojams Latvijas mītisko augu topa augšgalā. Ne visiem botāniķiem ir bijusi izdevība ezerriekstu redzēt dzīvajā, ne visi to redzējuši kaut herbarizētu, un kāda daļa droši vien domā, ka ezerrieksts vispār ir mīts un pie mums nemaz vairs neaug. Tava taisnība ir sastopams vienīgi 3 ezeros Austrumlatvijā, netālu no Jēkabpils, un lai tiktu augam klāt, nepieciešama laiva. Suga iekļauta Sarkanās Grāmatas 1. kategorijā (draud iznīkšana), ir jutīga pret piesārņotu ūdeni un pie mums sasniedz izplatības ziemeļu robežu - zemāk Eiropas dienvidos un centrālajā daļā. Āfrikā, Indijā un Ķīnā ezerrieksts aug saldūdens ezeros un dīķos, kur tas tiek izmantots ikdienas pārtikā kā "ūdens kastanis".  Rietumeiropā piesārņojuma, nosusināšanas un mainīgā klimata dēļ ezerrieksts kļuvis aizsargājams, kaut gan pirms 100 gadiem vēl bija iecienīts gardums. Septembrī LU Botāniskā dārza kolektīvs devās uz vienu no trijām retā auga atradnēm Latvijā. Ekspedīcijas mērķis bija ievākt augļus un iemācīties tos pārziemināt mākslīgos apstākļos.  Ekspedīcijas dienā ezerrieksta lapas jau bija nokrāsojušās violeti sarkanas kā tas pieklājas rudenim, norādot, ka rieksti ir gana gatavi ievākšanai, bet vēl nav pārgatavojušies un nogrimuši dūņās. Pa ūdens virsu rozetēs izvietojas lapu rombi, zem kuriem slēpjas šķautņaini rieksti ar harpūniņām. Septembra beigās iegūtos riekstus iestādīja Botāniskā dārza dīķos. Ja ziemošana būs bijusi veiksmīga, rieksti būs sadīguši un nākošajā vasarā ūdensrozēm un pīlēm kompāniju sastādīs brīnišķīgie rombi.

Ekspedīcija STAIPEKNIS. 2017. gada septembris

Gada noslēdzošā ekspedīcija bija necerēts, gandrīz improvizēts izbrauciens Rīgas pievārtē ar mērķī tikt pie staipekņiem un plakanstaipekņiem Englera grupām. LU Botāniskajā dārzā tie stādīti arī agrāk, bet iznīkuši, iespējams, tāpēc, ka pieļautas kļūdas ievākšanas procesā. Ekspedīcija devās uz Garkalnes novada Maksteniekiem -  Pierīgai tipisku priežu mežs, kur  starp  sēņotāju iestaigātiem taciņu labirintiem un mētrājiem plešas vālīšu staipekņa audzes. Kad pēc ilgākas meklēšanas meklētais atrasts un pirmie stādi sarakti, ekspedīcija turpinājās plakanstaipekņu virzienā, un drīz vien stigas malā tika atrasta neliela parastā plakanstaipekņa audze, no kuras iegūts  krietns “tortes gabals” ar staipekni kā svecīti. Taču GPS uzrāda, ka meklētāji vēl nav nonākuši īstajā atradnē, tādēļ ceļu turpināja dziļāk mežā. Laucē starp priedēm, pavisam nost no ceļa arī tiek uzieta atradne ar otru, nedaudz retāk sastopamu, plakanstaipekņu sugu – trejvārpu. Necerēti iegūtas trīs jaunas sugas. Līdzīgi kā kosām, arī staipekņiem nākotne izšķirsies šajā ziemā.

Par Latvijas Universitātes Botānisko dārzu

Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs ir vecākais botāniskais dārzs Latvijā. Dārza 15 hektāru lielā brīvdabas teritorija, augu mājas un Tropu tauriņu māja nodrošina mājvietu ap 6000 dažādiem augiem, kā arī tauriņiem no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas tropiskajiem džungļiem, bet rīdziniekiem un pilsētas viesiem piedāvā skaistu pastaigu un kulturālas izklaides vietu. Gatavojoties Latvijas Universitātes Botāniskā dārza simtgadei 2022. gadā, tā rekonstrukcijas darbus atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds. Ziedojumus administrē Latvijas Universitātes fonds.

LU Botāniskais dārzs atrodas Rīgā, Pārdaugavā, Kandavas ielā 2. Ziemas sezonā dārzs un Tropu tauriņu māja apmeklētājiem būs atvērti no plkst. 10.00 līdz 16.00. Ieejas maksa LU Botāniskajā dārzā ziemas sezonā: skolēniem ar klasēm – EUR 1.90, skolēniem individuāli – 2.40 EUR, studentiem un pensionāriem – EUR 2.40, pieaugušajiem – EUR 3.40. Bezmaksas ieeja: pirmsskolas vecuma bērniem, Latvijas Universitātes studentiem un darbiniekiem, I un II grupas invalīdiem. Plašāka informācija: www.botanika.lu.lv.