LU konference
Smiltāja retējs zied aprīļa beigās un maijā. Botāniskajā dārzā to var aplūkot Augu bioloģisko un morfoloģisko grupu un Latvijas zālāju augu ekspozīcijā.
Savvaļā smiltāja retējs ir sastopams sausās un saulainās mežmalās, nogāzēs un ceļmalās, kur tas izceļas ar dzeltenajiem ziediem. Suga Latvijā ir sastopama salīdzinoši reti un nevienmērīgi, jo šeit ir tās izplatības areāla ziemeļu robeža. Visbiežāk ši retējs ir konstatēts Daugavas ielejā, īpaši tās lejtecē. Ziemeļlatvijā, Latgalē un Sēlijā – tas ir sastopams reti, bet citviet Latvijā atradņu nav.
Smiltāja retējs ir daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, ar gulošu vai pacilu, zarainu stublāju, kura virspuse, tāpat kā lapas, klāta ar zvaigžņmatiņiem. Lapas ir staraini saliktas no 3-5(citreiz 7) lancetiskām vai otrādi olveidīgām lapiņām, apakšpuse ir gaišāka, blīvi klāta ar zvaigžņmatiņu tūbu. Ziedi ir nelieli, dzelteni, uz gariem ziedkātiem, pa 2-4 zaru galotnēs.
Galvenās pazīmes pēc kurām var atšķirt smiltāja retēju no citām retēju sugām ir: zvaigžņmatiņi uz lapas un kāta, kā arī tas, ka augs neveido stīgas. Lai aplūkotu zvaigžņmatiņus, ir nepieciešama lupa. Ja lupa nav pieejama, iesakām lapu nofotografēt un attēlu pietuvināt.
Aicinām visus interesentus, dabas draugus un pētniekus meklēt smiltāja retēju dabā un reģistrēt atradumus Dabas novērojumu portālā www.dabasdati.lv. Reģistrējot atradumu, lūdzam pievienot fotogrāfijas un norādīt precīzu atrašanās vietu. Atradumi spēs palīdzēt pētniekiem labāk izprast sugas izplatību Latvijā, kā arī sniegs informāciju turpmākiem pētījumiem.
Smiltāja retēja izplatība Latvijā tiek apzināta jau vairāk nekā simts gadus. Arī par šīs sugas sastopamību savulaik interesējies LU Botāniskā dārza pirmais direktors, profesors Nikolajs Malta. 1911. gada 23. aprīlī viņš Ogres Zilajos kalnos ievācis smiltāja retēja paraugus, un to herbārijs līdz pat mūsdienām tiek glabāts LU Muzejā.
Botāniķu dažādos laikos ievāktie herbāriji ir ļoti vērtīgs materiāls zinātniskajam darbam, jo ļauj izsekot augu sugu izplatības izmaiņām ilgākā laika posmā. Šāda informācija var sniegt vērtīgus ieskatus gan par klimata pārmaiņām, gan citiem procesiem dabā.
.
){kind=link}