LU konference
- Simbola centrā ir divi augi, kuru pētniecībā sakņojas dārza vēsture – meža silpurene (Pulsatilla patens) un rododendrs (Rhododendron), katrs reprezentē dārzu Rīgā un Rododendru audzētavu “Babīte”.
- Meža silpurene kā dārza atpazīstamības zīme, iespējams, sākotnēji saistāma ar botāniķa un ģenētiķa Aleksandra Zāmeļa veiktajiem šīs sugas pētījumiem 20. gadsimta pirmajā pusē. Šodien tās klātbūtne dārza simbolā ieguvusi arī plašāku nozīmi – meža silpurene ir Latvijā un Eiropā aizsargājama suga, kuras saglabāšana sasaucas ar botāniskā dārzu uzdevumu – bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.
- Rododendrs ir viena no LU Botāniskā dārza atpazīstamības un lepnuma zīmēm. Sistemātiska rododendru izpēte Latvijā aizsākusies 1957. gadā, kad profesors Rihards Kondratovičs kā Botāniskā dārza direktors pievērsās rododendru introdukcijai un aklimatizācijai. Šis darbs kļuva par pamatu rododendru selekcijai un specializētās Rododendru audzētavas “Babīte” izveidei. Kondratoviča aizsāktais darbs turpinās arī šodien – “Babītē” turpinās rododendru selekcijas darbs, savukārt abās dārza lokācijās tiek strādāts pie kolekciju un ekspozīciju attīstīšanas, tostarp veidojot plašāku rododendru savvaļas sugu un ēriku dzimtas augu ekspozīciju.
- Abus dārzam vēsturiski nozīmīgos augus jaunajā simbolā papildina trešais, ar konkrētu vietu nesaistītais, elements – priedes zars, ar nolūku simbolā atspoguļot dažādu dzimtu un dzīvības formu augus. Dažādās kombinācijās un intensitātēs šie augu simboli līdz ar citiem grafiskajiem elementiem caurstrāvosies LU Botāniskā dārza komunikācijas materiālos.
- Papildus simbolam izstrādāta krāsu palete, kas pārstāv abām dārza lokācijām raksturīgos ziedu un augu toņus. Tāpat identitātei izvēlēta unikāla, studijas Approximate Type izstrādāta tipogrāfika, kas nodrošinās atpazīstamu un konsekventu tipogrāfisko valodu visā dārza komunikācijā.
