
Ādolfs Zorgevics LU Botāniskajam dārzam ir bijis viena no nozīmīgākajām personībām, jo šeit nostrādāja visu savu darba mūžu no 1950. gada, 37 gadus esot direktora amatā līdz pat 2002. gadam. Viņa personība, zināšanas un darbaspējas noteikušas dārza kopējo virzību – gan kolekciju politiku, gan vietu akadēmiskajā vidē, reputāciju Latvijā un arī botānisko dārzu saimē, tādēļ Ā. Zorgevica gadu desmitos mērāmais ieguldījums ir jūtams līdz pat šodienai.
Bijušo un esošo dārza darbinieku atmiņās Ā. Zorgevics ir palicis kā labs saimnieks. Ilggadējā dārzniece Inese Mellace, ko jubilārs dēvējis par “dāliju karalieni”, stāsta, ka direktors augsti vērtējis labi padarītu dārznieka darbu. Viņa izceļ Ā. Zorgevica īpašo māku darbinieku uzslavēt, atrast katram piemērotākos pateicības un uzmundrinājuma vārdus. Vēl I. Mellace atceras, ka direktors nav vairījies arī pats dārzniekiem palīdzēt, un, ģērbies baltā vai gaiši zilā kreklā ar kaklasaiti, bieži ir bijis redzams ar izkapti pļaujam zāli. Savukārt botāniķe Inese Nāburga izceļ Ā. Zorgevica organizatora spējas, piemēram, kad zeme esot bijusi jāsagatavo jaunam zālienam, tad, lai to uzraktu, direktors izsludinājis sacensības, par to, kurš ātrāk uzraks savu gabalu, tādējādi iegūstot vēlamo rezultātu. Pensionētā botāniķe Mārīte Neperte piemin arī svētku brīžus – darbinieku tradīciju 1. jūnijā pulcēties, lai atzīmētu dārza jaunās sezonas sākumu, jo konkrēts LU Botāniskā dārza dibināšanas darums nav zināms, vien tas, ka dārza pastāvēšana sākusies 1922. gada pavasarī. Līdz kopā sanākšanai esot bijis jāsteidz pabeigt visus pavasara darbus, lai ikviena dobe būtu izravēta, nopļauta zāle, viss noslaucīts un sakopts, tā, lai darbinieki paši varētu mirkli nesteidzīgi baudīt dārzu un direktora sarūpēto kliņģeri.
Ā. Zorgevica sirdsdarbs bija selekcija. Viņš nodarbojās ar liliju, gladiolu, astilbju un rožu selekciju, izveidodams vairāk nekā 200 šķirnes un jaunšķirnes. No tām pašlaik LU Botāniskā dārza kolekcijās ir ap 30 liliju šķirnes, piemēram, ‘Lapkritis’, ‘Rotaļa’ un ‘Liene’. Par izciliem sasniegumiem augu selekcijā 20. gadsimta 60.–70. gados Vissavienības Tautsaimniecības sasniegumu izstādēs Maskavā Ā. Zorgevicu apbalvoja ar 3 sudraba un 2 bronzas medaļām. Nopelniem bagātā agronoma goda nosaukumu viņam piešķīra 1972. gadā, bet par izciliem sasniegumiem liliju un gladiolu selekcijā 1997. gadā – Pētera Dindoņa prēmiju.
Ā. Zorgevics ir autors grāmatām „Gladiolas” (1959., 1969., 1979. gads) un „Lilijas” (1989. gads), presē viņš ir publicējis arī vairāk nekā 100 rakstus par puķkopību un dekoratīvo dārzkopību.