2013. gada 23. maijā Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā mecenāti Boriss un Ināra Teterevi un Latvijas Universitātes rektors profesors Mārcis Auziņš parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem LU Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai. Vērienīgā atjaunošana notiek, gatavojoties LU Botāniskā dārza simtgadei 2022. gadā.

Darbus veiks pakāpeniski vairākos gados, visu atjaunošanas darbu laiku dārzs būs atvērts apmeklētājiem un turpinās ierastās aktivitātes. Atbalsts LU Botāniskajam dārzam paredz kolekciju un ekspozīciju stādījumu atjaunošanu un papildināšanu, teritorijas infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām - izveidot un atjaunot gājēju celiņus, atpūtas zonas, lai dārzs būtu plašai publikai pievilcīga vieta, kur atpūsties, apmierināt zinātkāri, pavadīt brīvo laiku, nodarboties ar pētniecību un izglītību, baudīt izstādes, koncertus un citus kultūras pasākumus.

 

Borisa un Ināras Teterevu fonds. 2010. gadā mecenāti Boriss un Ināra Teterevi nodibināja ģimenes labdarības fondu, lai atbalstītu izcilas un sabiedrībai noderīgas iniciatīvas un veicinātu kultūras, mākslas un izglītības attīstību Latvijā. Saskaņā ar fonda sociālās atbildības konceptu būtiski ir rīkoties racionāli un atbildīgi, lai veicinātu augstāku dzīves līmeni un iniciētu plašas un jēgpilnas pārmaiņas sabiedrībā. Fonds sadarbojas un atbalsta cilvēkus, ieceres un pasākumus, kas atbilst šim konceptam. 2011. gadā Borisam un Inārai Tetereviem piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.

Dīķa ekspozīcija

  • Projekta laiks: 2013. - 2014. gads,
  • Atjaunoti dīķa augu ekspozīciju stādījumi,
  • Veikta dīķa tīrīšana,
  • Ierīkota laipa, atpūtas un skatu laukumi,
  • Izveidota atbalsta sieniņa,
  • Kokiem retināti un veidoti vainagi, likvidēti bīstamie koki,
  • Celiņiem ap ekspozīciju asfaltbetona iesegums nomainīts pret betona bruģi.

Rododendri pie dīķa

  • Projekta laiks: 2013. - 2014. gads,
  • Atjaunoti esošie un izveidoti jauni rododendru stādījumi,
  • Stādvietas atbrīvotas no noplicinātās augsnes un nezālēm, dobes piepildītas ar kūdras substrātu,
  • Ierīkota jauna atpūtas vieta,
  • Asfaltbetona iesegums nomainīts pret betona bruģi, atjaunoti grants ceļi.

Ziemcietes

  • Projekta laiks: 2013. - 2014. gads,
  • Stādījumu zonā nomainīta noplicinātā augsnes virskārta,
  • Atjaunota un paplašināta daudzgadīgo puķu jeb ziemciešu ekspozīcija,
  • Izveidota jauna atpūtas vieta,
  • Ap ekspozīciju asfaltbetona iesegums nomainīts pret dažāda materiāla kājceliņiem.

Akmeņdārzs

  • Projekta laiks: 2013. - 2014. gads,
  • Izveidots jauns akmeņu krāvums,
  • Iestādīta plaša augstkalnu reģioniem raksturīgo augu kolekcija,
  • Ekspozīcija papildināta ar jaunu atpūtas vietu,
  • Teritorijā atjaunoti grants celiņi.

Žogs - 1. kārta

  • Projekta laiks: 2014. gads,
  • Novecojošais koka žogs nomainīts ar kaltu metāla žogu 739 m garumā,
  • Sēta atjaunota gar Slokas, Kandavas ielu, Jūrmalas gatvi un daļēji Dzirciema ielu, ietverot apmeklētāju un dienesta ieeju,
  • 209 kokiem sakopts vainags, nozāģēti 62 neperspektīvi un bīstami koki.

Dendrārijs

  • Projekta laiks: 2015. gads,
  • Teritorijā veikta dendroloģiskā izpēte un koku inventarizācija, piestiprināti koku inventarizācijas numuri,
  • 62 kokiem veikta vainagu kopšana, 5 kokiem uzliktas dinamiskās drošināšanas sistēmas, likvidēti 56 koki ar vāju vitalitāti un zemu ainavisko un dendroloģisko vērtību, izfrēzēti 86 dažāda vecuma koku celmi,
  • Botāniskā dārza apsaimniekošanas tehnika papildināta ar jaunu tehniku,
  • Veiktas reljefa korekcijas jauno ceļu izbūves vietās un zaļajās zonās,
  • Dendrārijā atjaunoti un no jauna izveidoti ceļi, izbūvētas betona apmales un izveidots grants iesegums,
  • Izbūvēti teritorijas labiekārtojuma elementi - atbalsta sieniņa, pakāpieni un skatu laukums,
  • Iegādāti jauni atpūtas soliņi, piknika galdi, atkritumu urnas un velosipēdu statīvi,
  • Sagatavots auglīgās augsnes substrāts, ar ko piepildītas koku un krūmu stādbedres,
  • Izveidoti daudzveidīgi dekoratīvo krūmu stādījumi - kopumā iestādīti 400 jauni kokaugi,
  • Atjaunots zāliens, iestādīti vairāki tūkstoši sīpolpuķu - narcises, krokusi, zilsniedzītes, sniedzītes un sniegpulksteņi.

Žogs - 2. kārta

  • Projekta laiks: 2015. gads,
  • Novecojušais koka žogs gar Kuldīgas ielu nomainīts ar metāla žogu 510 m garumā.

Palmu mājas priekšlaukums

  • Projekta laiks: 2016,
  • Veikta priekšlaukuma pārplānošana un seguma nomaiņa,
  • Likvidēti sadrupušie pakāpieni, nodrošinot ērtu piekļūšanu ēkai un tās apkārtnei,
  • Demontēts baseins un strūklaka,
  • Izveidotas divas jaunas atpūtas zonas ar iespēju izvietot galdu, krēslus, solus, dekoratīvus puķu podus, veidot izstādes utt., tādējādi radot iespēju multifunkcionālam priekšlaukuma pielietojumam ikdienā un svētkos.

Celiņi

  • Projekta laiks: 2016. gads,
  • Nomainīts fiziski novecojušā, sadrupušā asfaltbetona segums pastaigu ceļos pie magnolijām, melnalkšņu audzes un ziemciešu dārza,
  • No jauna izveidota seguma nesošā konstrukcija. Pielietoti arī specifiski materiāli (ģeotekstili un ģeorežģi) konstrukcijas pastiprināšanai vietās, kur ģeotehniskajā izpētē konstatētas gruntis ar vāju nestspēju,
  • Radītas jaunas atpūtas vietas ar soliņiem, nodrošinot patīkamas rekreācijas iespējas dārza apmeklētājiem.

Rododendri pie Lektorija ēkas

  • Projekta laiks: 2016. gads,
  • Esošajai monolītajai stādījumu zonai izveidots ērts un patīkams telpiskais plānojums,
  • Veikts augu novērtējums: saglabāti labas kvalitātes krūmi, veikta veidojošā kopšana, stādījumi papildināti ar dekoratīviem un kolekcijai vērtīgiem eksemplāriem,
  • Krūmi izretināti, lai atbrīvotu telpu magnoliju kokiem, veicinot kvalitatīvu vainagu veidošanos un uzlabojot apskates un kopšanas iespējas,
  • Veikta augsnes uzlabošana - frēzēšana, mulčēšana, apdobju veidošana.

Rododendri pie magnolijām

  • Projekta laiks: 2016. gads,
  • Ierīkoti jauni rododendru stādījumi, uzlabots zāliens,
  • Retināti un pārgrupēti vasarzaļie un mūžzaļie rododendri, kas palīdzējuši veidot magnolijām patīkamu mikroklimatu augšanas pirmajos gados,
  • Jaunajai stādījumu zonai piešķirta sekundāra nozīme - rododendri šeit turpmāk veidos bagātīgu fonu un kulises magnolijām.

Žogs - 3. kārta

  • Projekta laiks - 2016. gads,
  • Novecojušais dēļu žogs nomainīts ar kaltu metāla žogu 332 m garumā,
  • Sēta atjaunota gar Vīlipa un Dzirciema ielu.

Ābeļdārzs

  • Projekta laiks: 2017. gads,
  • Sakopta dārza teritorija gar jauno žogu Vīlipa ielas pusē, atjaunots zāliens 4000 m2 platībā,
  • Dārzā izrakti un izfrēzēti 133 koku celmi, teritorija attīrīta no būvgružiem,
  • Sakopts vecs, atgūts ābeļdārzs 2700 m2 platībā, kas turpmāk varēs kalpot apmeklētāju atpūtai,
  • Pēc rūpīga apsekojuma likvidēti nevērtīgie un bojātie koki, kā rezultātā būtiski paaugstināts pļavas izsauļojums un samazināta savstarpējā, nevēlamā koku konkurence.

Laistīšanas sistēma

  • Projekta laiks: 2023. - 2024. gads,
  • Izveidota mūsdienu prasībām atbilstoša laistīšanas sistēma,
  • Ūdensvadi ierīkoti ar atvērtās tranšejas un beztranšejas metodi jeb caurduri,
  • Augu kolekcijās nodrošināta laistīšana ar sprinkleriem un kapilārajām caurulēm.

Programma "Māksla publiskā telpā" - Klusā daba

2014. gada septembrī atklāja jauno mākslinieku Brigitas Zelčas-Aispures un Sanda Aispura skulptūru "Klusā daba". Lielformāta mākslas darbs ir pirmais objekts, kas tapis Borisa un Ināras Teterevu fonda programmā "Māksla publiskā telpā".

Skulptūra "Klusā daba" sasaucas ar mākslas vēsturē labi zināmo 16. gadsimta beigu un 17. gadsimta klusās dabas žanru, kas īpašu pilnziedu sasniedza tā saucamajā holandiešu Zelta laikmeta glezniecībā. "Holandiešu gleznoto augļu un dārzeņu vietā redzamas latviskas dabas veltes - puravi, ķirši, āboli, bumbieris. Pats zaķis ir dzīvs un vesels, tādējādi izgaismojot Radītāja spēju apliecināt brīnumu, kas ir jebkuras jaunas dzīvības rašanās," akcentē māksliniece Brigita Zelča-Aispure. Darba izmēri: garums 5m, platums 3m un augstums 1,7m.

"Jaunie mākslinieki ir pārfrāzējuši holandiešu gleznotās klusās dabas. Skulptūrā zaķis ir kā augšāmcēlies - tas ir sveiciens ne tikai senākai mākslas vēsturei, bet arī jaunākajiem konceptuālās mākslas paraugiem," stāsta programmas "Māksla publiskā telpā" kuratore Helēna Demakova. Borisa un Ināras Teterevu programma "Māksla publiskā telpā" ir mecenātu pienesums, lai Rīga kļūtu par izcilu kultūras metropoli. Īpaši nozīmīgu šo programmu dara apstāklis, ka tā pilnasinīgi sāk darboties 2014. gadā, kad Rīga ir kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Programmas praktiskā iecere ir radīt paliekošus laikmetīgās mākslas darbus pilsētvidē. Programmas vadmotīvs ir DOMĀTPRIEKS, lai uzsvērtu, ka laikmetīgā māksla pilsētvidē varētu vairāk ienest pozitīvu pārsteigumu, paradoksu, pasaules elpu un domas klātbūtni. Programma tiek īstenota sadarbībā ar Rīgas Domi. Šoruden ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu Rīgā tiks atklāti vēl divi mākslas darbi.

Brigita Zelča-Aispure (1986) 2012. gadā ieguvusi mākslas maģistra grādu LMA, absolvējot Vizuālās komunikācijas nodaļu. Mākslas darbs "Klusā daba" ir jau otrā Brigitas Zelčas-Aispures pilsētvides skulptūra, kura daļēji tematizē mākslas vēstures faktu. Pirmā ar nosaukumu "Villendorfas Venēra 21. gs." atrodas pie Latvijas Mākslas akadēmijas.

Sandis Aispurs (1983) 2012. gadā ieguvis mākslas maģistra grādu LMA, absolvējot Tēlniecības nodaļu.

Plašāka informācija: www.teterevufonds.lv,www.artinpublicspace.lv. 

Programma "Māksla publiskā telpā" - Meitene ar kurpi

Īstenojot Borisa un Ināras Teterevu fonda programmu Māksla publiskā telpā, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā 2017. gada maijā atklāts Aigara Bikšes paliekošs vides mākslas objekts “Meitene ar kurpi”.

Tā ir pastāvīga, 6,2 metrus augsta skulptūra, kas veidota no alumīnija un koka, ir iespaidīgs stāsts par meiteni, kura pazaudējusi kurpi, tādēļ nocēlusi mājiņai jumtu, lai to sameklētu. Pati figūra ir augstāka par māju, tādējādi simbolizējot sievišķā sākuma pārākumu mājturībā. Pats mākslinieks reiz sacījis, ka “meitene meklē kurpi, bet Tev liekas, ka viņa meklē Tevi”. Tāpat viņš uzsvēris sievietes spēku, īpaši mātes un sievas spēku.

Aigars Bikše bija viens no 2014. gadā fonda rīkotā konkursa Rīga smaida atkal uzvarētājiem. Beidzis Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļu (1989) un Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (1997). Ieguvis mākslas maģistra grādu (2000). Mākslas akadēmijas pedagogs (no 1998), docents (no 2000), asociētais profesors (no 2008).

Mākslinieks strādā tēlniecībā, instalāciju mākslā, veido vides objektus, performances, bijis autors scenogrāfijai un tērpiem uzvedumiem Dailes un Nacionālajā teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Nacionālajā operā u. c.

Izstādēs piedalās no 1990. gada. Darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Arsenāla krājumā, LB bankas mūsdienu mākslas kolekcijā, Echigo Tsumari triennāles kolekcijā Japānā, Virnvi skulptūru parkā Lielbritānijā.

Plašāka informācija: www.teterevufonds.lv, www.artinpublicspace.lv