Drošība vienmēr ir prioritāte, īpaši tad, ja runa ir par savvaļas augu vākšanu un izmantošanu uzturā. Ir ārkārtīgi svarīgi spēt atšķirt meža suņburkšķi, plankumaino suņstobru un podagras gārsu, jo šo augu sajaukšana var radīt nopietnas veselības problēmas.

Daudzi čemurziežu dzimtas augi ir ļoti indīgi, un kļūdaina noteikšana var būt letāla. Ja ir kaut mazākās šaubas par auga sugu, to nekādā gadījumā nedrīkst lietot uzturā. Drošāk ir atturēties no ievākšanas, ja nav pilnīgas pārliecības par auga pareizu noteikšanu.

Plankumainais suņstobrs ir viens no indīgākajiem augiem Latvijā. Tā stublājs ir gluds, kails, ar raksturīgiem sarkanīgiem plankumiem un zilganu apsarmi. Ziedkopa veidojas kā čemurs ar 12 līdz 20 stariem. Galvenajiem čemuriem parasti ir vīkals – lapiņa čemura pamata daļā, bet mazākiem čemuriem (čemurīšiem) ir vīkaliņi – nelielas lapiņas pie čemurīšu pamata. Šī auga visas daļas ir indīgas, un to lietošana var izraisīt smagu saindēšanos vai nāvi.

Meža suņburkšķim stublājs ir rievots, dažkārt ar nelieliem matiņiem. Tā ziedu čemuri parasti sastāv no 7 līdz 10 stariem. Galvenajiem čemuriem ir vīkals, taču vīkaliņi pie čemurīšiem nav. 

Podagras gārsa ir pazīstama un Latvijā izplatīta suga, ko visdrošāk atpazīt pēc lapu formas. Tās stublājs ir kails un rievots. Apakšējās lapas ir divkārt trīstarainas, savukārt augšējās – vienkārt trīstarainas. Šī lapu struktūra ir būtiska noteicošā pazīme, kas ļauj to atšķirt no līdzīgiem, taču bīstamiem augiem. Ziedkopa veidojas blīvā čemurā ar 20 līdz 25 stariem, un tai nav ne vīkala, ne vīkaliņu.

Dalīties