LU konference
Nolūks ir esošajā zālājā ieviest pēc iespējas vairāk pļavas augu sugas, lai izmēģinājuma teritorija kļūtu bioloģiski vērtīgāka. Pirms izmēģinājuma šajā laukumā jau bija salīdzinoši daudz sugu - 24, tostarp dzirkstelīte, tīruma pēterene, dzeltenā ilzīte, pļavas dedestiņa, birztalas nārbulis, šaurlapu ceļteka un lielais zvagulis, kas savvaļā ir raksturīgas Latvijas sausajām pļavām.
Pirmajā rudenī zālāju arī papildināja, tajā iesējot vai iestādos vēl citu sugu augus, piemēram, gaiļbiksīti, parasto armēriju un parasto rasaskrēsliņu. Aizvadītajā nedēļā bija šī gada pirmā pļaušana: gludajā pļavumā gan redzams arī vienu otru nenopļautas “zāles kušķis” - tas ir darīts ar mērķi, lai nenopļautajās vietās atsevišķas sugas paspētu nogatavināt sēklas, piemēram, lielais zvagulis, tīruma pēterene, dzirkstelītes u.c. sugas.
Šādā veidā mēģinām veidot pilsētas pļavu, kas pēc būtības ir mērķtiecīgi apsaimniekots zālājs pilsētvidē. Pļaušana šeit notiek biežāk kā divas reizes vasarā, bet viss nopļautais - tiek savākts un aizvests projām, lai neveidotos kūla, nopļautajai zālei sadaloties, augsne nekļūtu pārmēru auglīga. Šāds apsaimniekošanas režīms ļauj augiem izziedēt, izsēt sēklas un vairoties, tādējādi sekmējot sugu daudzveidības palielināšanos.
Izmēģinājums notiek sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un ir daļa no projekta “urbanLIFEcircles”, kura mērķis ir pilsētā uzlabot zaļo infrastruktūru un veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Pilsētā pļavas veicina kopējo bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, nodrošinot ne vien augu sugu bagātību, bet arī barību un dzīves vidi apputeksnētājiem un citiem organismiem. Tās palīdz saglabāt dabas līdzsvaru, uzlabojot augsnes, gaisa un ūdens kvalitāti. Vienlaikus šādas pļavas paaugstina pilsētas ainavas ekoloģisko un vizuālo vērtību, radot dabiskāku un dzīvīgāku vidi. Turklāt pilsētas pļavas ir arī ilgtspējīgs apsaimniekošanas risinājums, jo to uzturēšana prasa mazāk resursu nekā bieži pļautu mauriņu kopšana.
