LU konference
Botāniskā dārza kokiem ir atšķirīga izcelsme un “biogrāfija” – tie ir augu kolekciju eksemplāri vai saglabājušies no Volfšmita muižas laikiem, bet viens otrs iesējies arī pats. Daži no tiem jau ir salīkuši, sasvērušies, dobumaini un ieplaisājuši seniorkoki, kas dārzā ievērojami palielina bioloģisko daudzveidību, jo to vainagos, stumbros un saknēs mīt dažādas putnu, kukaiņu, citu dzīvnieku, arī augu, ķērpju, sēņu un mikroorganismu sugas. Tādēļ vecos kokus saudzējam, iespēju robežās paildzinot to dzīvi: pirms pieņemam lēmumu iedarbināt zāģi, ikviens vecs, dažbrīd jau tuvu kritiskam stāvoklim esošs koks tiek rūpīgi novērtēts, konsultējoties ar labākajiem Latvijas koku kopšanas speciālistiem. Pieredze rāda, ka dārzā vairākus kokus esam spējuši paglābt no nozāģēšanas, sniedzot tiem iespēju piedzīvot vēl vairākus gadus.
Lai to panāktu, koku kopšanas profesionāļi veic darbību kopumu, kas ietver vainaga apjoma samazināšanu tā smaguma centra izlīdzsvarošanai, un ar nākotnes perspektīvu vērtē, kā katrs eksemplārs konkrētajos apstākļos reaģēs uz pārmaiņām. Veca koka kopšana ir ilgtermiņa atbildība, jo koks turpmākos gadus jānovēro un atkārtoti jākopj.
Šonedēļ glābtie riekstkoki aug Absolventu takas tuvumā. To apkārtmērs pārsniedz divus metrus, tādēļ tie ir sasnieguši vietējās nozīmes dižkoka statusu. SIA “Labie koki” arboristi abiem samazināja vainagus, pēc iespējas saglabājot to dabisko formu.
Profesionāļu iesaiste un pārdomāta rīcība dod rezultātu, kas mums ļauj būt aculieciniekiem koku vecumdienām. Koki pacietīgi un sīksti spēj pārdzīvot laiku laikus, paši sevi stiprinot, ja vien nedaudz piepalīdzam īstajā laikā un pareizajā veidā.
Lai papildu stimuls rūpēties par Rīgas esošajiem un nākotnes dižkokiem ir šovasar ieviestie nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi.
 eksemplāriem, kas jau ir sasnieguši vietējās nozīmes dižkoka statusu.){kind=link}