LU konference
LIFE PeatCarbon projekta vietas – Välisuo un Matorovansuo kūdrāji – atrodas Pallas apgabalā, Lapzemē. Šīs vietas atrodas ziemeļu-boreālās veģetācijas zonā un tiem ir raksturīgas Aapa purva tipa pazīmes: tipisks slīpums ar gareniem, nogāzei perpendikulāriem pauguriem un mitrām ieplakām starp tiem. Teritorijās ir sastopami dažādi zāļu purvu veidi – aizauguši ar grīšļiem vai ar priedēm, vai arī ir pildīti ar ūdeni un bez veģetācijas. Neparasti, ka purva malā uz reljefa nogāzēm ir vairākas avotu iztekas.
Lai palielinātu mežu platības, purvu malas 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā nosusinātas. Purvu centrālās, mitrākās daļas ir saglabājušās relatīvi dabiskas, tomēr apkārtējie grāvji ir izmainījuši purvu hidroloģisko režīmu, izraisot izmaiņas veģetācijā, piemēram, novērojama krūmu projektīvā seguma palielināšanās Välisuo purvā. Tā rezultātā purvu nosusinātajās daļās attīstījušies purvainie meži, savukārt citas ietekmētās platības ir joprojām atklātas un līdzinās dabiskam purvam.
Lai atspoguļotu situāciju pirms un pēc purvu atjaunošanas, kopš 2022. gada rudens tiek veikts Välisuo un Matorovansuo purvu patstāvīgais monitorings. Pētījuma dizains ietver sistemātisku veģetācijas uzskaites punktu tīklu, siltumnīcas efekta gāzu (SEG) monitoringa parauglaukumus un gruntsūdens līmeņa monitoringa urbumus gan dabiskā, gan nosusinātā purvu daļā. Lai novērtētu biotopu platību un stāvokli pirms un pēc atjaunošanas pasākumu veikšanas, papildus tiek izmantota arī attālā izpēte. Par kontroles teritoriju kalpo nosusināts parauglaukums Välisuo neatjaunotā purva daļā.
2024. gadā veiktie abu purvu atjaunošanas pasākumi ietvēra gan hidroloģiskā režīma stabilizēšanu, gan koku apauguma samazināšanu. Mērķis bija atjaunot dabiska, atklāta purva ainavu un purva ekoloģiskās funkcijas. Tika izbūvēti koka un kūdras aizsprosti, kā arī nosusināšanas grāvji aizpildīti ar koku stumbriem un kūdru.
Galvenais purvu atjaunošanas mērķis ir paaugstināt gruntsūdens līmeni, dabisko ūdens plūsmu un sākotnējo ķīmisko sastāvu. Tas veicinās veģetācijas pāreju uz dabiskāku stāvokli ietekmētajās purva daļās. Mērķis ir atjaunot dabisko ūdens līdzsvaru, kāds tas bija purvā pirms nosusināšanas.
Viens no projekta pasākumiem ir noteikt GEST tipus projekta vietās Latvijā un Somijā. SEG emisiju novērtēšanai tiek īstenota integrēta pieeja, apvienojot kamerālos gāzu plūsmas mērījumus, izmantojot datus no Eddi kovariances torņiem, GEST tipu klasifikāciju un attālās izpētes tehnoloģijas. Metodoloģijas pamatā ir mitrāju GEST tipu klasifikācija atbilstoši dominējošajām augu sugām, to ekoloģiskajām īpašībām, biotopu prasībām, hidroloģiskajiem apstākļiem un augsnes tipiem. Šī klasifikācija kalpo par pamatu SEG emisiju aprēķinam, katram GEST tipam piešķirot vienīgi tam raksturīgus emisiju lielumus.
Latvijā GEST tipu klasifikācija jau ir veikta iepriekš LIFE PeatRestore projektā (2016-2021), kas sniedza vērtīgu pieredzi. Somijā šī metode piemērota pirmo reizi. Iepriekš iegūtie mērījumi liecina, ka mitrākos GEST tipos, piemēram, ar augstu gruntsūdens līmeni, novērojamas paaugstinātas metāna emisijas, savukārt sausākos tipos, kam raksturīgs lielāks koku segums un aktīvāka aerobā sadalīšanās, ir lielākas oglekļa dioksīda emisijas. Šie secinājumi apstiprina kūdrāju emisiju lielo atkarību no hidroloģiskajiem un mikrobioloģiskajiem apstākļiem.
Lai pārbaudītu GEST tipus Valisuo un Matorovansuo purvos, rīkota ekspedīcija. Kopumā abās vietās konstatēti 13 dažādi GEST tipi, lai gan divu tipu klātbūtne joprojām ir neskaidra. Zinātniski nozīmīgs apmeklējuma rezultāts bija jauna GEST tipa noteikšana, kas līdz šim nav konstatēts nevienā purvā Latvijā vai plašākā Baltijas reģionā. Tas pieder avota biotopam, kurā sastopamas daudzas sūnu sugas, piemēram, spurainā dzīparene Paludella squarrosa, rindlapu avoksne Philonotis seriata un Veigela kroksamtīte Ptychostomum weigelii, kā arī vaskulārie augi, kas cieši saistīti ar šo avota biotopu.
Visbiežāk sastopamie GEST tipi, kas konstatēti apsekojamajās vietās, ir pārmitras sīko grīšļu un niedru audzes, kurās raksturīgs sūnu segums (konstatēts mitrās ieplakās), kā arī ļoti mitrs virsājs (attīstās uz sausākiem pauguriem). Aapa purviem raksturīgās vaskulāro augu un sūnu sugas ir lācene Rubus chamaemorus, polijlapu andromeda Andromeda polifolia, pundurbērzs Betula nana, dažādas grīšļu Carex un spilvju Eriophorum sugas un sfagni, piemēram, Lindberga sfagns Sphagnum lindbergii, kas Latvijā ir liels retums.
2025. gada jūnijā, apmeklējot Velisuo un Matorovasuo purvus, bija vērojami 2024. gada ziemā veikto atjaunošanas pasākumu rezultāti – pozitīva atjaunošanas ietekme, piemēram, paaugstināts ūdens līmenis pēc aizsprostu izbūves un koku apauguma likvidēšana. Lauka darba laikā projekta eksperti apmeklēja 121 monitoringa vietu.
 pārstāve Dr. Sari Jūtinena (Dr. Sari Juutinen), piedaloties prof. Annalēa Lohilai (Annalea Lohila) un Džekam Čepmanam (Jack Chapman), organizēja izbraukumu uz LIFE PeatCarbon projekta vietām Välisuo un Matorovansuo purviem. No Latvijas puses piedalījās purvu ekspertes Dr. Māra Pakalne un Dr. Līga Strazdiņa.
){kind=link}