Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā tiek pētīta no meža pārstādītu sūnu spēja pielāgoties jauniem apstākļiem pilsētvidē. Pētījumam izvēlētas - Šrēbera rūsaine, slotiņu divzobe un ciprešu hipns, jo tās ir sūnu sugas, kas pieradušas izturēt sausus apstākļus. Šī īpašība ir būtiska, lai laboratorijā pavairotās sūnas tālāk izdzīvotu pilsētvides apstākļos.  

Kāpēc nepieciešams pētīt sūnas un izvietot tās pilsētvidē?

Sūnas uzlabo gaisa kvalitāti, piesaistot putekļus un samazinot trokšņa piesārņojumu. Tās ir izturīgas, neprasa laistīšanu, mēslošanu vai pļaušanu, un spēj izdzīvot sausuma periodos, “iemiegot” un atdzīvojoties mitrumā. Barības vielas uzņem ar visu virsmu, padarot tās par ideāliem augiem pilsētas apstākļiem.

Kas notiks tālāk?

LU Botāniskajā dārzā notiek pētījumi par sūnu pavairošanu laboratorijā, lai tās varētu izmantot zaļajā infrastruktūrā. Sūnu pētniecība LU Botāniskajā dārzā tiek veikta LU fonda rīkotā MikroTik projektu konkursa pētniecības iekārtu iegādei dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā ietvaros. 

Savukārt, SIA “Rīgas meži” finansē Rīgas tehniskās universitātes, LU Botāniskā dārza un Bulduru Tehnikuma pētnieku idejas īstenošanu – izgatavot eksperimentālus sūnu displejus. Šie displeji ar gaisa kvalitātes mērītājiem tiks uzstādīti Viesturdārzā jau šoruden, veicinot ilgtspējīgu un inovatīvu pilsētvides attīstību.

Šobrīd LU Botāniskā dārza eksperimentālajā zālāja ekspozīcijā uz ābeļu stumbriem ir apskatāma daļa no laboratorijā pavairotajām sūnām, kas ir pārstādītas uz inovatīviem substrātiem un testētas dažādos vides apstākļos. Nāc ciemos uz LU Botānisko dārzu un uzzini, kā izturīgie sūnu paklāji var palīdzēt Rīgai kļūt par draudzīgāku vidi!

Dalīties