LU konference
Pauls Galenieks (1891-1962) bija latviešu botāniķis, izcils augstskolas pasniedzējs, vairāk nekā 30 zinātnisku rakstu un darbu autors.
Iespējams, profesors Galenieks ir vienīgais cilvēks, kurš bijis klāt abos brīžos, kad radās idejas par Latvijas botānisko dārzu dibināšanu (1922. gadā izveidots Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs, 1956. gadā – Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī). Pēckara periodā no 1944. līdz 1949. gadam viņš bija LU Botāniskā dārza direktors.
Paulu Galenieku interesēja dažādas zinātnes jomas. Pagājušā gadsimta 20. gados viņa pētniecībā izkristalizējās divi galvenie virzieni – paleobotānika un floristika. P. Galenieks pētīja ķērpjus, sūnas, paparžaugus un ziedaugus, veidoja herbāriju kolekcijas.
Pētot Latvijas floru, P. Galenieks devies dabā gan individuāli, gan kopā ar studentiem mācību praksēs. Rucavā 1923. gada jūnijā viņš atklājis meža jāņeglītes (Pedicularis sylvatica) atradni – Paula Galenieka herbārijs ir vienīgā liecība par šo sugu Latvijas savvaļā. Šobrīd meža jāņeglīte Latvijā reģionāli ir izmirusi.
Pirmās Paula Galenieka zinātniskās publikācijas saistītas ar pētījumiem paleobotānikā, apkopojot datus par Latvijas augu valsts veidošanos senajos ģeoloģiskajos laikmetos.
Padziļināti P. Galenieks pievērsies Latvijas savvaļas rožu izpētei. Par šo tēmu 1936. gadā viņš aizstāvējis disertāciju “Latvijas rozes” un ieguvis doktora grādu. Savās mājās Baldones pagasta Rozītēs P. Galenieks stādījis savvaļas rozes un pakāpeniski veidojis arī dendroloģiskos stādījumus. Daudz uzmanības profesors veltījis skujkoku aklimatizācijai Latvijā, novērojumus gūstot Skrīveru dendroloģiskajā dārzā un paša stādījumos. Viņš izmēģinājis un rakstījis novērojumus par 80 skujkoku sugām.
1953. gadā izdota Paula Galenieka tulkotā Čārlza Darvina (Charles Robert Darwin) grāmata “Sugu izcelšanās” (On the Origin of Species, 1859).
Pauls Galenieks darbojies Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā, veidojis botānikas terminus un jaunvārdus. Starp viņa radītajiem augu nosaukumiem ir dižskābārdis, sievpaparde un ozolpaparde, kazbārdis un vairāki citi. P. Galenieka “Botāniskā vārdnīca” bieži noderējusi arī LU Botāniskā dārza ikdienas darbā, darinot un latviskojot svešzemju augu nosaukumus.
Laikabiedru atmiņās un piezīmēs profesors Galenieks atspoguļots kā daudzpusīgs un intelektuāls dabas pētnieks, izcils orators, kurš par spīti sarežģītajiem laikiem un personīgajām traģēdijām palika uzticīgs Latvijas dabai, zinātnei un cilvēcībai.
