LIFE

Degradēto purvu atjaunošana CO2 emisiju samazināšanai Ziemeļeiropas Zemienē LIFE15 CCM/DE/000138 

• Norises laiks: 2016. gada jūlijs - 2021. gada jūnijs
• Finansētājs: Eiropas Komisijas LIFE+ programma
• Projekta nacionālā koordinatore: Dr.biol. Māra Pakalne
• Projekta starptautiskā koordinatore: Leticia Jurema 
• Projekta mērķis: atjaunot degradētu purvu teritorijas, veikt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu mērījumus un GEST analīzi, kā arī izveidot rokasgrāmatu par purvu atjaunošanu un vadlīnijas ar labās prakses piemēriem par degradētu purvu teritoriju izmantošanu saskaņā ar Eiropas Savienības klimata politiku.  
• Plānotie rezultāti:
  • Atjaunoti purvi 5272,5 ha kopplatībā piecās Eiropas Savienības valstīs (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Vācijā); 
  • Degradētajās purvu platībās atjaunoti dabiskie procesi, notiek kūdras akumulēšanās; 
  • Izstrādāta metode un veikta veģetācijas atjaunošana atklātos kūdras laukos Polijā un Lietuvā; 
  • Izmantojot GEST metodi, veikts monitorings un CO2 emisiju modelēšana dažādos purva biotopos; 
  • Pievērsta sabiedrības uzmanība purvu degradācijas problēmai un ietekmei uz klimatu; 
  • Izstrādātas vadlīnijas ar rekomendācijām un labās prakses piemēriem par oglekļa plūsmu no atjaunotiem purviem mērenajā klimata joslā iekļaušanai nacionālajās klimata bilancēs; 
  • Uzlabotas zināšanas par purva biotopu atjaunošanu; 
  • Izveidota rokasgrāmata par dažādu purva biotopu atjaunošanu un CO2 uzkrāšanu mērenajā klimata joslā; 
  • Izstrādāti dabas aizsardzības plāni dabas liegumiem "Augstroze" un "Baltezera purvs".
• Projekta vietas Latvijā: Latvijā atrodas trīs projekta vietas ar kopējo platību 16 815 hektāri. Purva atjaunošanas darbi tiks veikti aptuveni 248 hektāros. Dabas liegumos “Augstroze” un “Baltezera purvs” paredzēts izstrādāt dabas aizsardzības plānus. Visās projekta teritorijās plānots uz meliorācijas grāvjiem uzbūvēt aizsprostus, tādējādi atjaunojot purvu dabisko hidroloģisko režīmu, kā arī izcirst koku un krūmu apaugumu nosusināšanas ietekmētā aizaugušā kaļķainā zāļu purvā dabas parkā “Engures ezers”. 

1.  Dabas liegums "Augstroze" ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Šī īpaši aizsargājamā teritorija izveidota, lai aizsargātu augstos, pārejas purvus, kā arī purvainus un platlapju mežus. Dabas liegumā sastopamas gan Latvijas, gan arī Eiropas nozīmes bezmugurkaulnieku, augu, sikspārņu un putnu sugas.
2. Dabas liegums "Baltezera purvs" atrodas Brocēnu novadā. Teritorija ir nozīmīga sugām bagāta pārejas purva saglabāšanā. Tā ir viena no nedaudzajām gludsporu ezerenes Isoёtes lacustris, mušu ofrīdas Ophrys insectifera un trejziedu madaras Galium triflorum atradnēm Latvijā.
3. Engures ezera dabas parks ir nozīmīga teritorija ligzdojošo un caurceļojošo putnu aizsardzībai. Dabas parkā ligzdo 186 putnu sugas, ezera apkārtne ir izcili bioloģiski daudzveidīga un bagāta teritorija, šeit sastopami vairāki Latvijā un Eiropā reti biotopi, piemēram, kaļķaini zāļu purvi ar rūsgano melnceri, pārejas purvi un slīkšņas un citi.

• Izpildītājs: Latvijas Universitāte
• Sadarbības partneri: Tallinas Universitāte (Tallinn University), Igaunijas Kūdras ražotāju asociācija (Estonian Peat Association), SIA "E-Būvvadība", nodibinājums "ELM MEDIA", Engures ezera dabas parka fonds, Polijas dabas pētnieku klubs (Naturalists Club Poland) un Lietuvas Dabas fonds (Lithuanian Fund for Nature).
• Projekta mājas lapa: www.life-peat-restore.eu/lv

Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā LIFE13 NAT/LV/000578 

• Norises laiks: 2014. gada jūnijs - 2017. gada novembris
• Finansētājs: Eiropas Komisijas LIFE+ programma
• Projekta vadītāja: Dr.biol. Māra Pakalne
• Projekta mērķis: veikt mitrāju aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus, lai nodrošinātu Latvijā un Eiropas Savienībā nozīmīgu aizsargājamo biotopu saglabāšanu un aizsardzību 
• Projekta vietas: projekta darbības vietas ir divi dabas liegumi un divi nacionālie parki, kas ir ne tikai Latvijas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, bet ir iekļauti arī Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. 

  “Slīteres nacionālais parks” (turpmāk SNP) ir īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kas izveidota, lai saglabātu kangaru–vigu kompleksu, ko veido 150–180 vaļņveida kāpas – kangari, kas mijas ar šaurām, pārpurvotām ieplakām – vigām. Šī unikālā teritorija ir veidojusies pirms 4–7 tūkstošiem gadu, kad Latvijas teritoriju klāja Litorīnas jūra. SNP lielākais purvs ir Bažu purvs (2646 ha). Vigās sastopamie retumi ir vidējā rasene Drosera intermedia, Lēzela lipare Liparis loeselii un retas sūnu sugas – spurainā dzīparene Paludella squarrosa, zaļā buksbaumija Buxbaumia viridis, zaļā divzobe Dicranum viride, spīdīgā āķīte Drepanocladus vernicosus. BUKLETS

  “Gaujas nacionālais parks” (turpmāk GNP) izveidots, lai aizsargātu unikālo dabas teritoriju – Gaujas senleju. Tagadējā Gaujas senleja ir veidojusies, pirms 12–13 tūkstošiem gadu atkāpjoties ledājam. GNP teritorijā ir sastopamas gandrīz visas Latvijai raksturīgās dabiskās ekosistēmas – meži, purvi, upes, ezeri, dabiskie zālāji. Teritorijas lielākais un nozīmīgākais purvs ir Sudas–Zviedru purvs (2575 ha), kurā sastop ne tikai augstā purva biotopus, bet arī minerālvielām bagātus avotus un retas augu sugas, piemēram, ciņu mazmeldru Trichophorum cespitosum. BUKLETS

  “Ziemeļu purvi” ir dabas liegums, kas izveidots liela purvu kompleksa aizsardzībai. Tajā ietilpstošie purvi ir daļa no purva masīva, kas turpinās Igaunijā. Tāpēc šajā vietā ir izveidota arī Latvijas un Igaunijas pārrobežu mitrāju teritorija (Ramsāres teritorija), kas hronoloģiski ir piektā šāda veida aizsargājamā teritorija pasaulē. Dabas liegumā sastopamie retumi ir pundurbērzs Betula nana, dzeltenā dzegužkurpīte Cypripedium calceolus, alu spulgsūna Schistostega pennata, baltpieres zoss Anser albifrons, dzeltenais tārtiņš Pluvialis apricaria, klinšu ērglis Aquila chrysaetos. BUKLETS

  “Raunas Staburags” ir dabas liegums, kas izveidots unikāla dabas veidojuma saglabāšanai. Tas ir aptuveni 3,5 m augsts un 17 m garš šūnakmens veidojums, kas daudzu gadsimtu laikā ir veidojies avotkaļķus saturošu avotu izplūdes vietā. Te sastopamas retas sūnu sugas, piemēram, mainīgā avotspalve Palustriella commutata, paparžu dzīslenīte Cratoneuron filicinum, vairzaru pellija Pellia endiviifolia. BUKLETS

• Izpildītājs: Latvijas Universitāte
• Sadarbības partneri: SIA "RIDemo", SIA "E-Būvvadība", nodibinājums "Moderno tehnoloģiju attīstības fonds", Igaunijas dabas fonds (SA Eestimaa Looduse Fond), Dipholcas purva apvienība (BUND Diepholzer Moorniederung)
• Līdzfinansētāji: Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija
• Video par projektu un projekta vietām
• Projekta buklets (pdf)
• Projekta mājas lapa: www.mitraji.lv

Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā LIFE08 NAT/LV/000449

• Norises laiks: 2010. gada februāris - 2013. gada augusts
• Finansētājs: Eiropas Komisijas LIFE+ programma
• Projekta vadītāja: Dr.biol. Māra Pakalne
• Projekta mērķis: atjaunot dabisko ūdens līmeni projekta vietās - augstā purva biotopos, kurus ir ietekmējusi nosusināšana - tādējādi aizsargāt Eiropas un Latvijas nozīmes purva biotopus, augus un dzīvniekus 
• Projekta vietas: projektā paredzētā purva biotopu atjaunošana notiek četros dabas liegumos un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo teritoriju tīkla Natura 2000 vietās - Aizkraukles purvā un mežos, Aklajā purvā un Rožu purvā Zemgalē un Melnā ezera purvā netālu no Rīgas. Projekta vietās ir neskarti un arī nosusināšanas grāvju nelabvēlīgi ietekmēti purva biotopi, kas var atjaunoties dabiskā ceļā vai arī veicot purva apsaimniekošanas pasākumus. Aizkraukles un Melnā ezera purvs robežojas ar kūdras ieguves laukiem. Purvu atjaunošanas pasākumi ir nepieciešami, lai apturētu tālāku purva dabisko biotopu samazināšanos. 
• Izpildītājs: Latvijas Universitāte
• Sadarbības partneri: Latvijas Dabas fonds un nodibinājums "ELM MEDIA"
• Līdzfinansētāji: Latvijas vides aizsardzības fonds un SIA "Rīgas Meži"
• Filma "Purvu noslēpumi"
• Projekta grāmata "Augsto purvu atjaunošana bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Latvijā" (pdf)
• Projekta kopsavilkums (pdf)
• Projekta mājas lapa: www.purvi.lv