Tik necila, tik pacietīga, bet… tik skaista! Tā par Latvijas Botāniķu biedrības izvēlēto Gada augu 2013 – stāvo vilkakūlu Nardus stricta – saka botāniķi.

Stāvā vilkakūla ir Latvijā samērā bieži sastopama, tomēr necilā izskata dēļ nav izpelnījusies lielu ievērību un reti kurš to pazīst. Vilkakūla nav aizsargājama suga un nav ietverta Latvijas Sarkanajā grāmatā. Tad kāpēc šim augam ir vērts pievērst uzmanību?

Kā atpazīt vilkakūlu? Stāvā vilkakūla ir neliels (10-30 cm) daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kas veido blīvu ceru. Ne velti sugai dots tik zīmīgs nosaukums - no cera atiet daudzi tievi, pastīvi stiebri un sarveidīgas, raupjas lapas, kas atgādina vilka kažoka asos akotmatus. Ja vilkakūla paliek nenopļauta vai nenoganīta, tā patiešām veido biezu kūlu - veco zāli. Vilkakūlas ziedkopu - vārpu - nevar sajaukt ne ar vienu citu graudzāli - tā ir vienpusēja, un noziedējusi izskatās kā ķemme.

Graudzāļu dzimtai Poaceae, pie kuras pieder vilkakūla, ir milzīga nozīme saimniecībā (labības) un dabiskajā veģetācijā - tie ir galvenie pļavu un ganību zelmeni veidojošie augi. Vilkakūla gan nav tā graudzāle, kuru saimnieks savā pļavā gribētu visvairāk redzēt. Tā nespēj augt auglīgās, leknās pļavās, jo to tur izkonkurē citas spēcīgākas graudzāles. Taču vietās, kur citas graudzāles nespēj sevi apgādāt ar barību - ļoti nabadzīgās un skābās, smilšainās līdz kūdrainās augsnēs - vilkakūla parāda apbrīnojamu izturību un ir nozīmīgākā zelmeni veidojošā suga.

Vilkakūlas zālājus mēdz saukt par tukšainēm - zelmenis veidojas zems, ar nelielu barības vērtību. Tādi zālāji ir nozīmīga dabas un kultūrvēsturiska bagātība - cilvēka un dabas ilgstošas kopā pastāvēšanas rezultāts. Līdzās vilkakūlai tajos aug daudzas citas tikai dabiskiem zālājiem raksturīgas augu sugas, kuru sastopamība sarūk līdz ar dabisko zālāju aizaugšanu, apbūvi, uzaršanu vai citādu iznīcināšanu. Vilkakūlas zālāju platības sarūk, tāpēc visā Eiropas Savienībā tās iekļautas aizsargājamo biotopu sarakstā.

Meklēsim vilkakūlu! Botāniķus īpaši interesē ziņas par bagātīgām šīs sugas atradnēm. Tās galvenokārt ir ilgstoši bez uzaršanas vai ielabošanas tradicionāli izmantotas pļavas un ganības. Jaunās atradnes ļaus precizēt zināšanas ne tikai par sugas, bet arī Eiropas Savienībā aizsargājamo stāvās vilkakūlas (tukšaiņu) zālāju izplatību Latvijā. Tāpēc botāniķi aicina par Gada auga atradnēm ziņot portālā "Dabasdati.lv". Gaidīsim arī ziņas par vilkakūlas pļavu un ganību apsaimniekošanas vēsturi (arī par to, kā mēģināts tikt no šīs sugas vaļā), vietējiem tautā lietotiem sugas nosaukumiem, izmantošanu u.c.

Atbalsts vilkakūlai. Stāvā vilkakūla ir viena no 57 dabisko zālāju indikatorsugām. Ja tā aug Jūsu pļavā vai ganībā, tad jāatrod vēl vismaz divas indikatorsugas un Jūs varat droši teikt, ka tas ir dabisks zālājs. Par tā apsaimniekošanu varat saņemt Lauku attīstības programmas Agrovides pasākuma Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos atbalstu. Tas palīdzēs saglabāt šo visā Eiropā sarūkošo zālāju veidu. Tieši 2013. gadā paredzēta dabisko zālāju atkārtota apsekošana Latvijā un līdz 2013. gada 1. maijam var pieteikties uz zālāju apsekošanu. 

Aicinām ziņot par atradnēm: http://www.dabasdati.lv/

Ja zināt ko īpašu par vilkakūlu (apvidvārdus, stāstus, interesantus novērojumus, senas zināšanas), aicinām dalīties, rakstot uz e-pastu: botan.biedr@gmail.com.

Dalīties