Kā katru pavasari, Palmu mājā ar košiem un izteiksmīgiem ziediem zied klīvijas (Clivia sp.). Klīvijas ir tipiski Dienvidāfrikas pameža augi. Šajā tropu meža stāvā mitinās arī vairums augēdāju, tādēļ aizsardzībā pret tiem klīviju lapās izstrādājas toksiski ķīmiski savienojumi

Augs nosaukts angļu hercogienes Šarlotes Florentijas Klīvijas vārdā. Hercogiene Klīvija bija Anglijas nākamās karalienes Viktorijas mājskolotāja un liela augu mīļotāja. Viņa pirmā sāka audzēt šos augus telpās, tādēļ 1828. gadā angļu botāniķis Džons Lindlejs jaunatklāto ģinti nosauca viņas vārdā.

Klīvijas ir populārs telpaugs, tāpēc iesakām pāris kopšanas padomus:

  • Klīvijas ir ļoti pieticīgs un izturīgs telpaugs ēnainām, bet ne pārāk tumšām telpām. Klīvijām patiks temperatūra 5-20°C.
  • Galvenais augšanas laiks ir vasara, kad klīvijām vajag vairāk siltumu un mitrumu. Vasarās klīvijas var iznest dārzā un novietot ēnainā vietā.
  • Klīvijas pārstāda ik pēc 2-3 gadiem pēc noziedēšanas. Ņemiet vērā, ka klīvijām patīk, kad pods ir pieaudzis pilns.
  • Klīviju audzēšanai piemērota trūdvielām bagāta ūdenscaurlaidīga augsne. Vecākiem augiem vēlams pievienot māla piedevu.
  • Klīviju mēslošana: klīvijas mēslo no agra pavasara līdz augusta beigām ar šķidrajiem kompleksajiem mēslojumiem vienu reizi divās nedēļās.
  • Lai klīvijas labāk ziedētu, ir vajadzīgs rudenī ierobežot laistīšanu, tomēr uzmanīties un neiekaltēt klīviju.
  • Pārstādot vai dalot klīviju, ieteicams strādāt cimdos, jo klīvija izdala kairinošu piensulu, kas nonākot kuņģī var izraisīt kairinājumu vai sāpes.

Ņemot vērā valstī esošos ierobežojumus, Botāniskā dārza siltumnīcas apmeklētājiem ir slēgtas, taču dārza āra teritorija joprojām ir pieejama pastaigām. Par izmaiņām siltumnīcu darbībā LU Botāniskais dārzs informēs mājaslapā un sociālajos tīklos. Ar ieejas biļešu cenām iespējams iepazīties šeit.

 

Dalīties