Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā norisinās apjomīgi augu kolekcijas automātiskās laistīšanas sistēmas ierīkošanas darbi. Jaunā sistēma ļaus efektīvi kopt un saglabāt daudzveidīgo augu fondu visā dārza teritorijā. Dārza uzturēšanai būtiskās laistīšanas sistēmas izveide ir īpaša Borisa un Ināras Teterevu fonda dāvana LU Botāniskā dārza simtajā jubilejā.

Lai LU Botāniskā dārza 100. jubileja izvērstos par īstām svinībām sakoptā vidē, Borisa un Ināras Teterevu fonds kopš 2013. gada ir piešķīris finansējumu dažādu stādījumu un ekspozīciju atjaunošanai un izveidošanai, tehnikas iegādei, infrastruktūras pilnveidošanai, kā arī publiskās telpas labiekārtošanai 1,545 miljonu eiro vērtībā.

Laistīšanas sistēmas ierīkošana ir noslēdzošais akcents dārza simtgadei veltīto vides sakopšanas darbu kārtā.

Līdz šim nepietiekamais ūdensvada sazarojums un zemais spiediens kavēja pilnvērtīgu visas nepieciešamās teritorijas laistīšanu, tādējādi apdraudot augu kolekciju un īpaši veidoto zālienu pilnvērtīgu aprūpi. Paredzēts, ka jaunā laistīšanas sistēma neatkarīgi no ūdensvada kopējā noslogojuma ļaus racionāli un pietiekamā apjomā nodrošināt augu specifiskajām vajadzībām atbilstošu ūdens režīmu. Turklāt tā mazinās arī darbinieku noslogojumu.

“Augu kolekcijas automātiskās laistīšanas sistēmas ierīkošana norisinās maksimāli netraucējot LU Botāniskā dārza apmeklētājiem baudīt dārza krāšņumu. Lielākajā dārza daļā caurules tiek ievilktas, izmantojot speciālo beztranšeju metodi – bez rakšanas. Šī modernā cauruļu ielikšanas tehnoloģija ļauj sasniegt vajadzīgo rezultātu, pasargājot augu kolekciju no tehnoloģiju iejaukšanās,” stāsta LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs.

Augu laistīšanas sistēmas būvniecības darbi LU Botāniskajā dārzā notiek 2022. gadā. Kopumā vērienīgās laistīšanas sistēmas izveidei 14 hektāros būs nepieciešami 2,2 kilometri cauruļu. Lai īstenotu efektīvu divu veidu laistīšanu – kapilāro augu laistīšanas sistēmu un laistīšanas sistēmu ar izsmidzinātājiem (sprinkleriem), – notiek maģistrālā ūdensvada tīkla un laistīšanas pievadu tīkla izbūve. Notiek arī laistīšanas elementu un automātikas izbūve, kas kopumā dos iespēju neatkarīgai laistīšanai piecu zonu 77 augu grupās.

Līdzīgas sistēmas jau sekmīgi izmanto citu valstu botāniskie dārzi, piemēram, Boloņas Universitātē, Britu Kolumbijas Universitātē, kā arī Čikāgā un Tallinā.

Augu laistīšanas sistēmas izveidi līdzfinansē Latvijas Universitāte, projektu kopumā administrē Latvijas Universitātes fonds.

Dalīties