Akadēmiskais centrs
Lielākā daļa LU Botāniskajā dārzā apskatāmo rožu ir selekcionētas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā. Ir atlasītas Latvijas klimatam piemērotākās, Latvijas ziemas izturīgākās un LU Botāniskā dārza apstākļiem atbilstošākās rožu šķirņes. Vasaras vidū ik gadu rožu dobēs Palmu mājas priekšā zied floribundrožu, poliantrožu, klājenisko, parka, krūmrožu un tējhibrīdu šķirnes.
Vispārīgi par rozēm
Rozes ir daudzgadīgi krūmi un puskrūmi. Tās ietilpst rožu dzimtas rožu ģintī. Par sugu skaitu rožu ģintī zinātnieku vidū nav vienprātības – vispopulārākais ir uzskats, ka rožu ģintī ir aptuveni 400 sugas, taču daļa botāniķu uzskata, ka patiesais ģints sugu skaits ir mazāks, jo sugas savā starpā veido hibrīdus, ko par atsevišķām sugām neuzskata. Rozes ir plaši selekcionēti kultūraugi, tādēļ to šķirņu skaits ir daudzkārt pārsniedzis sugu skaitu – pasaulē ir vairāk nekā 25 tūkstoši dažādu rožu šķirņu.
Rožu dabiskais izplatības areāls ir Eirāzija un Ziemeļamerika, taču mūsdienās tās tiek kultivētas teju visā pasaulē. Rozes izplatītas galvenokārt ziemeļu puslodē. Atsevišķas sugas spēj augt pat netālu no polāra loka. Tālākais rožu izplatības areāls dienvidu virzienos sasniedz tropu apgabalus.
Rožu krūmu augstums var būt ļoti dažāds, piemēram, Ruleta rozei krūmi ir 25-35 cm augsti, bet rievainajai rozei un suņu rozei tie var pārsniegt pat 2 m.
Rozēm raksturīgs tas, ka to dzinumi gandrīz vienmēr ir klāti ar asiem dažādu lielumu un formu dzeloņiem. Dzeloņi ir īpaši segaudu veidojumi, auga dabīgais aizsardzības līdzeklis. Bieži rožu dzeloņi tiek nepareizi dēvēti par ērkšķiem. Ērkšķi ir visiem labi zināmajiem kaktusiem, smiltsērkšķiem, bet ne rozēm. Kā atšķirt ērkšķi un dzeloni? Ērkšķi nevar nolauzt, bet dzeloni var viegli atdalīt no stumbra.
Brīvā dabā rozes vairojas ar sēklām. Tās lielākoties izplata putni, arī vējš. Tomēr kultivētajām rozēm (“tīrajām šķirnēm”) šī metode nav piemērota – lai veidotu rozes ar noteiktām, nemainīgām īpašībām, tiek veikta veģetatīvā pavairošana.
Pēc rožu noziedēšanas izveidojas augļi, kas pakāpeniski maina krāsu no zaļas uz oranžu, tad sarkanu vai melnīgsnēju. Rožu augļi ir ļoti veselīgi – tie satur 1-14% C vitamīnu, A vitamīnu, vairākus B grupas vitamīnus.
LU Botāniskais dārzs ir atvērts katru dienu no 10.00 līdz 21.00. Ieejas biļešu cenas apskatāmas ŠEIT.
