Sudas-Zviedru purvs – augstā purva veģetācija ar lāmām Foto: Māra Pakalne

Purvu atjaunošana Latvijā un citur Eiropā ir nozīmīga ne tikai purvu ekosistēmu daudzveidības saglabāšanai, bet tā ietekmē arī klimatu, samazinot siltumnīcas efektu radošo gāzu izdalīšanos.

Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs ir saņēmis Eiropas Komisijas LIFE programmas atbalstu piecu gadu pētījumiem un vairāku purvu teritoriju atjaunošanai un aizsardzības pasākumu veikšanai Melnā ezera purvā un Cenas tīrelī.

Latvijas Universitāte 2022. gadā ir uzsākusi īstenot jaunu Eiropas Komisijas Klimata apakšprogrammas līdzfinansētu projektu “Purvu atjaunošana siltumnīcas efekta gāzu samazināšanai un oglekļa uzkrāšanai Baltijas jūras reģionā” (LIFE21-CCM-LV- LIFE-PeatCarbon). Tas jau ir trešais LIFE programmas finansēts projekts, kurā LU eksperti pēta purvu ekosistēmu atjaunošanās procesus, tajā skaitā veģetācijas un ūdens režīma dinamiku un vēl citus parametrus. Jaunajā projektā ir iesaistīti 12 sadarbības partneri no Latvijas, Somijas, Vācijas un Dānijas. Katrā valstī ir izvēlētas vairākas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās sastop degradētus purva biotopus, kuros atjaunos purviem nepieciešamo ūdens režīmu. Projektā ir paredzēts, ka līdz 2027. gadam zinātnieki novērtēs veģetācijas atjaunošanās gaitu, veiks hidroloģiskos un ģeoloģiskos pētījumus, kā arī mērīs siltumnīcas efekta gāzu mērījumus. Ir paredzams, ka ar laiku siltumnīcas efekta gāzu izdalīšanās daudzums samazināsies. Latvijā darbi notiks Cenas tīrelī un Lielajā Pelečāres purvā. Īpaši nozīmīga teritorija ir Sudas-Zviedru purvs Gaujas nacionālā parkā, Melnā ezera purvs un Cenas tīrelis, jo šajās projekta vietās turpināsies purvu veģetācijas un hidroloģiskā režīma novērojumi, kas uzsākti iepriekšējos LIFE “Mitrāji” un LIFE “Augstie purvi” projektos, tādējādi sniedzot ievērojamu datu apjomu.

Purvu nosusināšana un kūdras ieguve samazina purvu platības, un tas negatīvi ietekmē dabas daudzveidību un klimatu. Tā ir aktuāla problēma ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, tādēļ īpaši svarīga projektā ir Eiropas valstu sadarbība. Projekta gaitai Latvijā, Somijā, Vācijā un Dānijā ikviens varēs sekot tīmekļa vietnē www.peatcarbon.lu.lv, kā arī ir paredzēti vairāki pasākumi plašam interesentu lokam.

Plašāka informācija: Dr. biol. Māra Pakalne, projekta LIFE PeatCarbon vadītāja, tālrunis 29511001, mara.pakalne@lu.lv.

Dalīties