Academic Centre“Aiziet, botanistas!” un līdzīgiem uzmundrinājumiem Botānikas laboratorijas vadītāja Lauma Ķeire atklāj ekspedīciju sezonu. Daudzu gadu garumā došanās dabā ir vasaras un rudens mēnešu jaukākā nodarbe, jo atgādina gan par Botāniskā dārza pirmsākumiem, kad sēklas no Altaja aizsāka Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas, gan ļauj nedaudz iejusties to dabas pētnieku ādā, kuri devās uz neiepazītām teritorijām ievākt augus un nodeva tos dārznieku rokās, tādejādi iepazīstinot Eiropu, piemēram, ar eksotisko Amerikas vai Austrālijas floru. Tamlīdzīga botāniskā eksotika mums, protams, izpaliek, bet ekspedīcijas garša ir tā pati. Peldošais ezerrieksts vienā no četriem Latvijas ezeriem, lielās kosas jaunākā Kurzemes atradne, kārpainais segliņš Šokolādes kalnā, krustlapu drudzene Daugavas lokos, melnais plūškoks pie Jaunsātu ceļa 21. kilometru stabiņa, iesirmā kāpsmildzene Ādažu militārajā poligonāa, pelēkzilā roze Nīgrandes pamatskolas stadiona malā un tamlīdzīgi stāsti kopš 2016. gada lasāmi Botāniskā dārza savvaļas augu atradņu aprakstos.
Augi, kas ir ievākti savvaļā, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā ieņem īpašu vietu. Pārsvarā tie nonāk dendrārijā, augu grupās un kolekcijās, ko veido vienīgi Latvijas augi – purviņā un zālājā. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir nodrošināt, lai savvaļā iegūtie stādi laikus sasniedz dārzu, jo liela daļa iegūto augu ir reti sastopami vai aizsargājami un katrs ir dārgums Latvijas dabai. Botāniskā dārza botāniķes stādu vai sēklu paraugus ievāc tikai tad, ja necieš vietējā populācija, ja atradnē paliek daudz veselīgu augu un sēklu.
Katras ekspedīcijas maršruta punktus nosaka augu atradnes. Informācijai noder gan senāki herbārija dati, gan arī pavisam jaunas zināšanas, kas iegūtas, piemēram, Dabas skaitīšanas laikā. Dabas pētnieki “uz aklo” savvaļā nekad nedodas, un laikus nodrošināmies gan ar kartēm un mobilām palīgierīcēm, gan augu aprakstiem. Ekspedīcijā vienmēr līdzi ir lāpsta un dārznieku šķēres, tukši puķu podiņi, augu etiķetes, ūdens augu liešanai, reizēm ir noderējis arī sēņu grozs.
Kokaugu laboratorijas vadītāja Madara Lazdāne par vienu no mērķiem izvirzījusi ieaudzēt dendrārijā teju visas 120 Latvijas koku un krūmu sugas. Šovasar starp svešzemniekiem aug jau 23 no savvaļas atvestie koki un krūmi, bet vēl 39 Latvijas sugas dendrārijā ir ar citu izcelsmi vai iesējušās pašas. Jaunākais ieguvums ir Zviedrijas pundugrimonis, kas ir īpaši aizsargājama un Sarkanās grāmatas suga, bet ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju ir nonācis mūsu kolekcijā.
Augu sistemātiskajās grupās no savvaļas ir introducēta 21 suga, bet lielākā tiesa no ekspedīcijās iegūtā materiāla ir nonākusi Zālāju ekspozīcijā, kur apskatāmas vairāk nekā 70 ziedaugu sugas. Ekspozīcija katru gadu dabiski mainās savstarpējās sugu konkurences dēļ, un augi regulāri tiek papildināti, sēklas un stādus iegūstot ekspedīcijās pa Latvijas zālājiem.
