Academic CentreNākamgad, tas ir 2024. gadā, notiks ilgi gaidīti uzlabojumi – dārza lielākās siltumnīcās – Palmu mājas atjaunošana. Tik lielam darbam ir nepieciešams sagatavoties, kam arī šogad veltām laiku.
Neliels ieskats vēsturē, lai saprastu situāciju. Pirmās siltumnīcas tropu un subtropu augiem ir sāktas būvēt turpat vai pirms gadsimta – 1928. gadā. Palmu māja jeb subtropu siltumnīca ir mītne lielajiem subtropu augiem – araukārijām, palmām, fikusiem, oleandram, pūķkokam, citroniem, vīģēm, tajā skaitā arī retajām sugām, volēmijai, reliktajai metasekvojai, Bidvila araukārijai, Meksikas ceratozāmijai un citiem augiem. Pirmo reizi siltumnīcu pārbūvēja 1953. gadā, bet pašreizējo veidolu tā ieguva 1971. gadā.
Piecdesmit gadu laikā atsevišķas Palmu mājas konstrukciju daļas un materiālus ir ietekmējis “laika zobs”, tādēļ siltumnīca vairs neatbilst ne mūsdienu prasībām, ne augu vajadzībām. Pa daudzajiem gadiem būtiski novecojusi arī apsildes sistēma un citi inženierrisinājumi. Protams, neviena siltumnīca nebūs tik energoefektīva, kā mūra, koka vai citas pamatīgas būves, tomēr mūsdienu materiāli un gudrās tehnoloģijas ļauj salīdzinoši labāk saglabāt siltumu arī siltumnīcās. Jāatzīmē gan, ka subtropu augi ir salīdzinoši mazprasīgāki, nekā augi, kuru dzimtene ir tuvāk ekvatoram, tomēr arī Vidusjūras reģiona iemītniekiem ziemā dienā ir nepieciešami vismaz +14 līdz +16 °C, bet naktī temperatūra drīkst pazemināties vien līdz +10 °C.
Ņemot visu šo vērā, Latvijas Universitātes speciālisti novērtēja situāciju, analizēja vairākus iespējamos pārbūves scenārijus un pieņēma lēmumu sludināt konkursu projektēšanas un būvniecības darbiem, balstoties uz rūpīgi sagatavotu darba uzdevumu un tehnisko specifikāciju. Šī gada augustā noslēgts līgums ar SIA Termolat, lai izstrādātu būvprojektu un veiktu būvdarbus. Objekts ir samērā unikāls, jo Palmu māja ir netipiska, 24 metrus augsta siltumnīca, tās platība ir aptuveni 500 m2, bez tam, būvniekiem būs jārēķinās, ka gruntī augošie augi darbu laikā paliks siltumnīcā. Tādēļ būtiski ierobežots būs būvdarbu veikšanas laiks, jo siltumnīcas pārsegumu drīkstēs atvērt nomaiņai tikai tad, kad gaisa temperatūra nebūs zemāka par +10 °C.
Šogad jau vairākus mēnešus kopā ar SIA Termolat notiek projektēšanas darbs un regulāras plānošanas sapulces, kurās bez LU dažādiem speciālistiem klāt ir arī Botāniskā dārza darbinieki, lai rastu augiem, darbiniekiem un dārza apmeklētājiem piemērotākos risinājumus. Tomēr allaž jāpatur prātā, ka visām vēlmēm ir jābūt sabalansētām ar Latvijas Universitātes atvēlēto finansējumu. Tropu un subtropu augu kolekcijas vadītāja Ingūna Gudrupa vislabāk zina savu kolekciju augiem nepieciešamos apstākļus, tādēļ konsultē projektētājus par temperatūru, apgaismojumu, mitrumu, vajadzību pēc vēdināšanas un citām niansēm. Savukārt apmeklētāju ērtībai mūsdienīgi risinājumi – celiņi, soli, augu galdi tiek plānoti sadarbībā ar dārza ainavu arhitekti Ingu Langenfeldi. Neiztrūkstoši kompasa ass pareizo virzienu visā procesā palīdz noturēt LU inženieri Ainis Beitāns un Einārs Holms kopā ar arhitekti Līvu Rutkovsku.
Projekta galvenais mērķis ir paaugstināt siltumnīcas energoefektivitāti. To realizējot, ieguvums būs samazinātie tēriņi siltumapgādei, vienlaikus tiks izveidoti mūsdienīgi, kvalitatīvi un funkcionāli risinājumi ēkas ekspluatēšanai un augu aprūpei. Galvenie veicamie darbi ir: siltumnīcas tērauda konstrukciju attīrīšana un to apstrāde pret koroziju, bojāto konstrukciju detaļu nomaiņa, jumta novecojušā polikarbonāta aizvietošana ar stiklu, energoefektīva polikarbonāta montāža ārsienās, cokola pārbūve un siltināšana, apkures sistēmas un inženiertīklu nomaiņa. Trīs līmeņu ārējās laipas, kas pašlaik apjož Palmu māju, demontēs, lai mazinātu siltuma zudumus. Ieplānoti jauni vēdināšanas risinājumi, ieviešot divu līmeņu veramu logu rindas austrumu un rietumu fasādēs. Bez šī jauninājuma notiks arī žalūziju uzstādīšana – tās būtiski uzlabos energoefektivitāti. Iecerēti arī uzlabojumi pašā siltumnīcā: celiņiem būs jauns segums, nesteidzīgākiem brīžiem apmeklētāji iegūs soliņus, kas te līdz šim nav bijuši, savukārt augiem atjaunos plauktus. Būvdarbus ir paredzēts īstenot 2024. gadā.
Attēlos redzami skati no Palmu mājas. Centrā foto tverts mirklis no Palmu mājas darba grupas sapulces: (no kreisās pirmais) LU inženieris Ainis Beitāns, LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs, SIA “TERMOLAT” darbu vadītāja palīgs Toms Līcis, valdes priekšsēdētājs Raimonds Ķeirāns, būvinženieris Māris Rudzītis un projektētājs Aleksandrs Jarovojs; (no labās pirmais) LU galvenais inženieris Janeks Sīklēns, LU Botāniskā dārza Tropu un subtropu augu laboratorijas vadītāja Ingūna Gudrupa, ainavu arhitekte Inga Langenfelde un LU inženieris Dzintars Laķis.
