Academic CentreBotāniskajā dārzā notiek ne tikai darbs ar augu kolekcijām, īstenojam projektus arī ārpus dārza. Apjomīgākais un ilgākais darbs ir Latvijā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dažādos purvos: Dr. biol. Māras Pakalnes vadībā ir īstenoti jau vairāki to izpētei veltīti Eiropas Komisijas LIFE programmas finansēti projekti. Purvi ir vieni no dabas daudzveidības kaleidoskopa “krāsainajiem gabaliņiem”: ar pārmitrajiem apstākļiem un šai dzīves videi pielāgotajiem augiem, dzīvniekiem un mikroorganismiem. Bez tam, purvi ar saviem sfagniem un kūdras slāni darbojas kā milzīgi sūkļi, tādēļ dabā tie ir būtisks “spēlētājs” ūdens aprites regulēšanā un līdz ar to arī klimata veidošanā. Savukārt, purvus nosusinot un iegūstot kūdru, no atsegtās virsmas izdalās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes. Samazinās arī dabas daudzveidība, jo purvu augiem un dzīvniekiem arvien vairāk trūkst tiem nepieciešamās dzīves vides.
M. Pakalnes grupā eksperti pēta purvu hidroloģisko režīmu, novēro veģetācijas izmaiņas, kā arī, mainīdami ūdens režīmu, atjauno vērtīgos purva biotopus, kā rezultātā ir iespējams samazināt gāzu emisijas, kuras izraisa siltumnīcas efektu (SEG). Šim nolūkam līdz 2027. gadam tiek īstenots projekts “Purvu atjaunošana siltumnīcas efekta gāzu samazināšanai un oglekļa uzkrāšanai Baltijas jūras reģionā” LIFE21 - CCM - LV - LIFE - PeatCarbon.
Šis ir bijis pirmais pilnais projekta gads, tādēļ decembra sākumā notika vairākas sanāksmes, kurās apsprieda paveikto. Tajās piedalījās gan Latvijas Universitātes pētnieki, gan LIFE projekta pārējie partneri no Latvijas, Somijas, Dānijas un Vācijas. Latvijā būtiskākais bija Cenas tīreļa un Lielā Pelečāres purva ģeoloģiskā, hidroloģiskā un attālā izpēte. Pēdējā bija nepieciešama, lai kartētu veģetāciju. Bez tam, tur tika ierīkoti arī parauglaukumi – tajos projekta laikā pastāvīgi veiks veģetācijas novērojumus un siltumnīcas efekta gāzu mērījumus. Savukārt, somi uzsāka SEG mērījumus, izmantojot Eddi kovariences stacijas: tās sniedz informāciju par gāzu (oglekļa dioksīda, metāna, vienvērtīgā slāpekļa oksīda) izdalīšanos plašā purva teritorijā. Salīdzinājumam – Latvijā SEG mērījumi pašlaik notiek tikai konkrētos punktos.
Jāatzīmē, ka īpaši interesantu pieredzi M. Pakalne guva, septembrī viesodamās Dārvinā, Ziemeļaustrālijā, kur notika Pasaules ekoloģiskās atjaunošanas 10. konference (SER 2023). Tajā piedalījās 1000 dalībnieki no 80 pasaules valstīm. Uzstājoties konferences purvu sekcijā, M. Pakalne pastāstīja par Latvijas purviem, to izpēti un aizsardzības pasākumiem. Diskusijas turpinājās arī pēc prezentācijas ar Austrālijas, Kanādas, Indonēzijas, Dienvidkorejas un Norvēģijas kolēģiem, daloties ar pieredzi purvu aizsardzības pasākumu īstenošanā. Interesanti, ka pašā Austrālijā ir nelieli alpīnie sfagnu purvi, kuri lielākoties veidojas 1600 m augstumā virs jūras līmeņa, bet Tasmānijā tie ir virs 800 m augstuma. Tiem ir kopīgas iezīmes ar Latvijas sūnu jeb augstajiem purviem, jo arī tajos sastopamas sfagnu sugas, tomēr lielākā daļa augu ir atšķirīgi. Kopīgais ar Latviju ir vēl arī tas, ka sfagnu purvi robežojas ar zāļu purviem. Tomēr kopumā Austrālijā purvi ir retums, tai raksturīgāki ir mitrāji, lietusmeži un savannas. Līdzīgi kā Latvijā, arī Austrālijā purvus ir ietekmējusi cilvēka darbība, tajā skaitā susināšana un pat dedzināšana, tādēļ arī tur purviem ir nepieciešama aizsardzība un dažādi to atjaunošanas pasākumi.
