Kopā sanākšana lielākam darbam ir sena tradīcija, atceramies kaut siena, kartupeļu vai mēslu talkas, par kurām lasāms daiļdarbos, vai kāds šādam kopīgam darbam ir pielicis savu spēku pats. Botāniskajā dārzā talcinieki ir un vienmēr ir bijuši gaidīti. Visticamāk, ka pat dārza pirmie stādījumi, nu jau vairāk nekā pirms 100 gadiem, tapuši talkās, jo mazā, plānā grāmatiņā ir lasāms: “Sākumā zemes un sēšanas darbos piedalījās vairāki desmiti studenti. Vēlāk dārza apkopšanai pieņemts pastāvīgs strādnieks.”1 Vēlākos laikos universitātes padomju students Botānisko dārzu vispirms iepazina lielākoties tieši talkojot: grābdams lapas, lasīdams zarus, rakdams stādu bedres vai ravēdams. Arī tagad gadu no gada, īpaši pavasaros un rudeņos talko gan ar LU saistīti darbarūķi: LU Fonda stipendiāti, LU Absolventu klubs, LU Studentu padome, LU Ekopadome, studenti, darbinieki, tostarp arī pats rektors, gan arī citi dārza draugi – darba kolektīvi, ģimenes un vienkārši – dabu mīloši cilvēki.

Šogad oktobrī ir notikušas veselas divas talkas. Latvijas Dabas fonda iniciētajā pilsētas pļavas veidošanā 19. oktobrī spēkus pielika fonda darbinieki, LU Bioloģijas fakultātes pasniedzēji un studenti. Kopā ar dārza darbiniekiem viņi sagatavoja vienu no centrā esošajiem zālieniem, lai tajā varētu ieaugt tur līdz šim nebijušu sugu augi, tos iesējot vai iestādot, tādējādi palielinot kopējo sugu dažādību. Šim nolūkam bija ļoti rūpīgi, pa vairākām reizēm jānogrābj nopļautais un jāizgrābj sūnas, lai jaunpienācējiem sagādātu iespējami labākus uzdīgšanas un ieaugšanas apstākļus. Otra talka bija tradicionāla rudenim - lapkritī visu dārzu noklāj lapas – to savākšana un nogādāšana kompostēšanai ir liels darbs. Tādēļ 21. oktobrī LU saime un Absolventu klubs nāca talkā tās sagrābt, bet spēka mitriķi sijāja augsni un raka stādu bedres.

 

1 A. Melderis, 1937, Latvijas Ūniversitātes Botāniskā dārza augu mājas. Latvijas Ūniversitātes Botāniskā dārza izdevums, Rīga, 143 lpp.