Academic CentreVirsraksts itin piestāvīgs jūnijam, tomēr jaatzīst, ka šoreiz tas ir neliels “reklāmas triks”, jo patiesībā stāsts ir par zālāja eksperimenta rezultātu ievākšanu, tas ir, augu sugu identificēšanu. Sākums izmēģinājumam ir botāniķu rosināts, apzinoties, ka savvaļā kritiski samazinās dabisko zālāju platības, un ir svarīgi saprast, ko varam darīt lietas labā katrs pats savā piemājas dārziņā, kā arī lielākās teritorijās, lai pavisam nepazaudētu vērtīgos biotopus, kas ir mājvieta ne tikai trešdaļai Latvijas savvaļas augu sugu, bet arī dažādiem dzīvniekiem, mikroorganismiem un sēnēm. Gadījumā, ja cilvēki neko nedarīs, tad esošie zālāji savvaļā un piemājas zālieni Latvijā pamazām kļūtu par krūmājiem un apaugtu ar kokiem. Savukārt, intensīvi pļaujot, sugu dažādība zālienā samazinās, veidojot “zaļu zāli”. Tas nozīmē, ka viena no sugu daudzveidību regulējošām darbībām, ir atbilstošs pļaušanas režīms.
Pirms divām vasarām, 2020. gadā, LU Botāniskajā dārzā izveidojām sešu variantu izmēģinājumu, kur senāk sētā, parastā, zaļā zālienā ir ierīkoti 2x2 metru izmēra lauciņi, kas atšķiras ar pļaušanas režīmu, dažos variantos ir iesētas arī savvaļā ievāktas sēklas vai uzbērta augsne, kas atvesta no dabiskas, sugām bagātas pļavas. Rezultātus iegūst, katru gadu sekojot tam, kādu sugu augi atrodami dažādo variantu lauciņos. Augus identificē maija un jūnija beigās: to dara dārza botāniķe Lauma Ķeire, talkā ņemot LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studentus un viņu asociēto profesori Solvitu Rūsiņu. Pagājušajā gadā dažu variantu lauciņi, īpaši tie, kuriem bija noņemta augsnes virskārta, izskatījās pēc īstiem nezāļu laukiem, toties šogad tie sāk līdzināties mazām Jāņu pļaviņām. Monitoringa rezultāti ziemā tiks analizēti: “salikti” tabulās un grafikos, apstrādāti ar statistikas metodēm, kas ļaus spriest par sugu skaita izmaiņu dinamiku, un rezultātā nonākt pie slēdziena par labāko paņēmenu, kas sekmē dažādu augu sugu ieviešanos. Ieskatu botāniķa “ziemas darbos” un tam, kā “pļava” pārtop ciparos var gūt pirmā gada rezultātu paraugā, kas ir apkopoti Zālāja dienasgrāmatas ierakstā “Ziema I 2023. gada janvāris”.
Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.
Informācija atspoguļo tikai projekta LIFE IP LatViaNature īstenotāju redzējumu, Eiropas Komisijas Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu.
