Kukaiņu māja

Kukaiņu mājā draudzīgi sadzīvo vairāku desmitu vientuļo bišu (virsdzimta Apoidea) sugu pārstāvji. Bites no ziediem vāc nektāru, tādēļ mājiņa atrodas tieši blakus divām ekspozīcijām (Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas un Ārstniecības augi), kurās aug simtiem dažādu sugu ziedaugi – gan Latvijas savvaļā sastopamie, gan svešzemju. Bagātīgais nektāra avots šajās ekspozīcijās ir “servēts” jau no agra pavasara, kad uzplaukst dzejnieku narcises līdz vēlam rudenim, kad zied Ārstniecības augu ekspozīcijā esošās sirds māteres un šaurlapu ehinācijas. Mājiņā mīt ne tikai bites, bet arī racējlapsenes Sphaecida, krāšņlapsenes Chrysididae, zīdbites Colletidae un vēl citi bezmugurkaulnieki, piemēram, plēsīgās skrejvaboles Carabidae, mitrenes Oniscoidae, daudzkāji Diplopoda un bruņērces Oribatida. Kukaiņu māju 2023. gada vasarā izveidoja entomologs Voldemārs Spuņģis.

Pasaulē arvien samazinās kukaiņu sugu daudzveidība, tostarp arī ziedaugu apputeksnētāju. Cilvēku saimnieciskās darbība noposta kukaiņiem piemēroto dzīves vidi, piemēram, dabiskās pļavas, kā arī pieaug kukaiņiem kaitīgais piesārņojums, ko rada lauksaimniecībā, rūpniecībā un sadzīvē lietotās ķimikālijas. Visiem augiem apputeksnētāji nav nepieciešami, piemēram, graudaugu ražu iegūstam bez apputeksnētāju starpniecības, jo tiem putekšņus pārnēsā vējš. Tomēr daudzi mums ierasti augļi nav iegūstami bez apputeksnētāju palīdzības: āboli, bumbieri, plūmes, ķirši, jāņogas, gurķi, ķirbji un citi ienākas tikai  pēc tam, kad kukaiņi ir pārnesuši putekšņus no viena zieda uz otru. Arī kāpostu, burkānu un biešu sēklas ienākas pēc tam, kad to ziedos ir paviesojušies apputeksnētāji. Pat eļļas auga – rapša – ražu neievāksim bez kukaiņu palīdzības. Kopumā apputeksnētāji nodrošina apmēram 70% visu kultūraugu apputeksnēšanu un ražu.

Apputeksnētāju izmitināšanai savā dārzā noder “daudzdzīvokļu” māja, kas novietota aizvējā, saulainā vietā tā, lai aliņu ieejas būtu vērstas pret dienvidaustrumiem-dienvidiem. Vidējais mājas biezums parasti ir 30-40 centimetri.

Kukaiņu māju celtniecībai nepieciešamie materiāli, kas domāti galvenokārt vientuļajām bitēm, taču ir piemēroti arī racējlapsenēm, krāšņlapsenēm un citiem.

Bitēm un citiem kukaiņiem, kas specializējušās dzīvot atmirušā koksnē un izmanto koksngraužu atstātās alas, piemēroti būvmateriāli ir:

• niedres, kas sagriezti starp stublāja mezgliem un sasietas kūlītī; ja taisa lielu māju, tad niedres sagriež vēlamajā garumā, neatkarīgi no stublāja mezgliem, tad veidojas dažāda diametra un dziļuma ejas;
• horizontāli novietoti saurbti lapu koku bluķīši.

Bitēm, kas apdzīvo smilšakmeņus, nogāzes un rok tajās alas, var būt noderīgs:

• ģipša lējums, kurā, kad tas ir kārtīgi izžuvis, saurbj caurumus;
• māls, kurā, kamēr tas ir mīksts, ir sadurti caurumi.

Aliņu caurumiem ir jābūt 4-7 mm diametrā un 5-8 cm dziļumā.

Mājas “pagrabstāvu” var būvēt tā, lai tajā iemitinātos vaboles, mitrenes, skudras, sliekas un citi bezmugurkaulnieki, kā arī tas būs piemērots visiem ziemojošajiem bezmugurkaulniekiem. Šim nolūkam var izmantot resnākus trūdošus lapkoka baļķīšus, kas saskaras ar augsni, lai tajos nodrošinātu mitrumu. Caurumi bluķīšos nav jāurbj.

Jumta segums var būt veidots no niedrēm, dēļiem, šķindeļiem vai māla dakstiņiem – galvenais, lai tas pasargātu būvi no nokrišņiem. Jumta slīpums ir jāvērš tā, lai nokrišņi notecētu uz “pagrabu”, nodrošinādami valgmi mitrumu mīlošajām sugām. 

Kukaiņu mājas būvniecībai var izmantot arī atsevišķi katru no minētajiem materiālu izmantošanas ieteikumiem. Piemēram, ja teritorijā ir koka stumbenis, tad to var saurbt ar daudziem caurumiem. Arī atsevišķs ģipša lējums, kas novietots saulē var tikt apdzīvots, bet sagrieztos niedru kūlīšus atsevišķi var izvietot dārzā. Jāpieiet radoši! Pat tikai “pagraba” apdzīvotājiem parasts malkas krāvums dod patvērumu.

Latvijā jau ir uzbūvētas desmitiem “Kukaiņu māju”. Lielākā daļa no tām tomēr neievēro kukaiņu intereses. Jāņem vērā, ka kukaiņiem nepiemēroti materiāli ir salmi, zariņi, mizas, čiekuri, skujas, sūnas un ķieģeļi. Tajos neviena bite nedzīvo.

Entomologs Voldemārs Spuņģis